Digg.lv radās pirms vairāk kā 20 mēnešiem no nekā (ok, bija Keivins Rouzs, kas ir Digg.com idejas autors un aizsācējs, un Pligg CMS, ko mēs izmantojam mūsu lapai lai tā strādātu tieši tā, kā tā strādā tagad), un tā mērķis bija kļūt par Latvijas interneta bīvās publicistikas spēkstaciju. Digg.lv sniedz lietotājiem demokrātiju, ļaujot tiem (nevis mazai redaktoru grupai) publicēt interesantus rakstus un ziņas, kā arī pašiem lasītājiem izvēlēties, kuras ziņas parādīsies titullapā, bet kuras uz visiem laikiem paliks tikai ienākošo ziņu sadaļā.

Sākumā, ja atceraties, mēs pat izmantojām vārdu savienojumu „pilsoniskā žurnālistika”, apgalvojot ka Digg.lv ir „pirmais pilsoniskās žurnālistikas portāls Latvijā”. Taču, jo vairāk mēs uzzinājām kas īstenībā ir pilsoniskā žurnālistika, jo mazāka bija vēlēšanās turpināt izmantot šo vārdu savienojumu, līdz pagājušā gada 1. maijā, jaunās Digg.lv versijas palaišanas dienā, mēs tos atmetām uz visiem laikiem.

Tātad, šī vienkāršā shēma, kad lapas apmeklētāji paši iesniedz ziņas un balso par labākajām, lai tās nonāktu ārtāk pirmajā lapā pie svarīgākajām, ir ļāvusi Digg.lv lapai nonākt līdz tam, kur tā ir tagad, ar vairāk kā 5 000 reģistrētajiem lietotājiem un vismaz 30 000 lasītājiem ik mēnesi, ko var uzskatīt pat par tādu kā (lai arī pasīvu, bez iekšējā sociālā tīkla) komūnu. Ieskatoties nedaudz dziļāk Digg.lv sociālajā struktūrā, mēs redzam, ka sistēma patiešām ir ļoti, ļoti vienkārša, bet tajā eksistē interesanta ekosistēma turpat, aiz titullapas. Runa ir par četru veidu cilvēkiem, kas izveidojuši Digg.lv par to, kas tas ir tagad: 

Lasītāji

Aptuvens minējums būtu, laikam, kādi trīsdesmit līdz četrdesmit procenti apmeklētāju šeit regulāri ierodas tikai pēc Digg.lv galaprodukta – virknes interesantu ziņu ar saitēm uz pirmavotiem, kuri šeit bieži vien tiek ielikti dažkārt ātrāk, dažkārt lēnāk nekā tas notiek citos ziņu avotos. Apmērām tik pat šeit nonāk caur dažādām saitēm, vai meklētājsistēmām, atrodot vai neatrodot meklēto. Šie apmeklētāji arī ir svarīgi, tā kā katrs no tiem, iespējams, nākotnē varētu kļūt par Digg.lv pastāvīgo lasīttāju.

Diggeri

Droši vien kādi divdesmit līdz trīsdesmit procenti no lasītājiem, kas ķēpājas nedaudz vairāk, un balso par Digg.lv lasāmajiem jaunumiem un izmaina skaitļus, kuri atrodami līdzās rakstiem – kreisajā pusē, tādējādi paceļot attiecīgo ziņu līdz galvenajai lapai ātrāk kā citas, vai ievietojot tos slavas zālē starp visu laiku augstāk novērtētajiem rakstiem.

Ziņu iesniedzēji

Vēl mazāka lietotāju apakšgrupa. Tie ir cilvēki, kas publicē ziņas (rakstus) ar saitēm uz pirmavotiem. Pagaidām ir tikai daži desmiti patiešām aktīvu diggeru, kaut arī vairāki simti ir publicējuši vismaz vienu ziņu, un, laiku pa laikam, piedalās arī komentāru rakstīšanā.

Ziņu radītāji

Visbeidzot, ir arī paši ziņu radītāji, tas ir – dažādi interneta mediji, kā arī bieži vien mūsu pašu vietējie blogeri, tādi kā Onkulis, Krizdabz, Nombre, Laacz vai citi, kuru raksta nonākšana Digg.lv garantē lasītāju skaita pieaugumu viņu saturam – citeriz vairāk, citreiz mazāk – atkarībā no raksta kvalitātes un aktualitātes.

Patiesi interesants moments šajās grupās ir tas, ka pilnvērtīgai sistēmas funkcionēšanai ir nepieciešami visu šo četru grupu pārstāvji. Piekrīti?

Lasītāji šai sistēmai ir svarīgi tādēļ, ka saites, kura nonākusi līdz  Digg.lv titullapai, vērtība ir proporcionāli vienāda ar acu pāru skaitu, kas šo saiti ieraudzīs.Vairākuma diggeri – par kuriem mēs rūpējamies visvairāk, izspēlējot tiem dažādas balvas par savu aktivitāti, ironiskā kārtā ir visnenozīmīgākā sistēmas daļa. Proti, kolīdz kāds raksts atrodas titullapā, balsu skaits pie šīs ziņas izmainās visai minimāli. Tie, kas ik dienas apmeklē Digg.lv, to, noteikti, būs jau paši pamanījuši.

Kopš pirmā janvāra mēs liedzām iespēju balsot par ziņām nereģistrētajiem lietotājiem, un tieši tāpēc jaunu reģistrēto lietotāju skaits sāka ļoti strauji augt. No mūsu puses tas bija riskants, drosmīgs solis, kas atmaksājās. Nācās gan samazināt nepieciešamo balsu skaitu – šobrīd atkal ir nepieciešamas tikai piecas balsis, lai ziņa nonāktu līdz titullapai, kaut arī daudaz ziņas ir saņēmuša divtik lielu vai vēl lielāku balsu skaitu. Līdz ar ko tas ir pavisam normāli, ja ziņas savāc kādas padsmit balsis, tā kā tas nebūt neataino patieso Digg.lv lasītāju un diggeru aktivitāšu skaitu. Vārdsakot – tas ir lielāks.

Digg.lv it kā galveno – balsošanas – funkciju, kas šo lapu atšķir no citām, galvenokārt izmanto tie, kas meklē interesantas, bieži pat noderīgas lietas, kuras varētu palasīt, meklē jaunumus, vai arī vienkārši grib palīdzēt titullapā nonākt ziņām, kuras ir to pelnījušas. Bez šiem cilvēkiem Digg.lv pārstātu funkcionēt – nekas netiktu līdz titullapai, un pārējiem nebūtu ko lasīt. Tie kas balso, savu balsi mēdz atdot vainu par pašu oriģinālo (no pirmavota) ziņu kā tādu, novērtējot to (piemērām, labs raksts kādā blogā, vai arī kāds ir veicis pamatīgu pētniecisko darbu), vai arī savu balsi atdod konkrētajam ziņas iesniedzējam jau par to, ka tas ir atradis un publicējis attiecīgo ziņu (vai nu kā pirmais, vai arī vienkārši atradis labu materiālu, vai arī ir bijis izsmeļoš, labs apraksts, utt).

Būtiski ir atzīmēt, ka arī paša raksta publicēšanas process ir auglīgs: tiek saņemts tūlītējs atalgojums, redzot, kā citi cilvēki balso par tavām ziņām, un ir interesanti skatīties, vai tava ziņa izpelnīsies pietiekami lielu uzmanību, lai tiktu līdz titullapai, kurā to redzēs vismaz pāris tūkstotis cilvēku (runa nav par to, cik apmeklēs šīs ziņas avotu), vai nē, kā arī cik ātrā laikā tas notiks. Esam novērojuši, ka ir ziņas, kas galvenajā lapā nonāk jau pirmās stundas laikā pēc tās ir publicētas, un ir tādas, kas galvenajā lapā parādās tikai pēc piecām dienām (līdz šim ierobežojums, cik dienu laikā ziņa varēja parādīties galvenajā lapā savācot minimālo nepieciešamo balsu skaitu, bija 10, bet tagad tas ir samazināts līdz 5), visu šo laiku gaidot savus īstos lasītājus, kas to novērtēs balsojot par to.

Saites uz pirmavotiem var ievietot tikai vienu reizi, un Digg.lv ir diezgan vienkāršs filtrēšanas skripts, kas liek tev uzmanīties un nelikt līdzīgus/vienādus linkus, tas ir, saites, kas jau ir piblicētas iepriekš. Ir gadījies, ka arī tas nenostrādā, protams, bet mēs cenšamies labot šādus gadījumus. Tai pat laikā ir bijušas reizes, kad viena un tā pati ziņa, ar dažādeim virsrakstiem, aprakstiem un saitēm uz dažādiem pirmavotiem, parādās divas reizes, un abas šīs ziņas saņem pietiekamu balsu skaitu, lai nonāktu līdz titullapai. Runa ir par to, kādā veidā tiek pasniegta ziņa – kāds ir tās virsraksts, apraksts, kā arī kas ir šīs ziņas iesniedzējs. Nav noslēpums, ka ir ziņu iesniedzēji, kuru ziņa mēdz saņemt lasītāja balsi tikai par to, ka to ir publicējis tieši šis autors. Tomēr, laikam ejot, var novērot ka rodas aizvien jauni autori, kas kļūst par favorītiem, un vecie sāk zaudēt modrību.

Digg.lv ir radījis interesantu virālo efektu, kura rezultātā blogeri ievieto automātisko „Pievienot Digg.lv” saiti pie visiem saviem bloga rakstiem. Blogeri grib, lai viņu raksti tiek lasīti, komentēti un vērtēti, un tas nav nekas slikts, tā kā vismaz viens no šiem trim iemesliem arī ir atbilde uz mūžseno jautājumu „kāpēc tu, vecīt, raksti blogu?”. Viņi arīdzan vēlas atrast lietas, par kurām rakstīt – „Pievienot Digg.lv” pie kāda bloga raksta, ja tas ir bijis interesants, var kalpot kā labs iemesls kādam bloga lasītājam pievienot šo rakstu Digg.lv (ieskaties arī: FeedBurner servisa lietotājiem – FeedFlare Diggot LV saite jūsu bloga RSS padevē).

Lai arī Digg.lv ir vēl tālu līdz iekļūšanai Latvijā visapmeklētājo interneta lapu desmitniekam, kas nekad arī nav bijis mērķis, Digg.lv vērtība, bieži, ir tieši lapas saturs un hierarhija. Jaunumus, ko daudzi lasītāji uzzin, tie vispirms uzzin tieši pateicoties Digg.lv, un tikai pēc tam šī ziņa parādās citos Latvijas medijos, vai arī neparādās tur vispār. Vai arī otrādāk – kāda ziņa, lai arī publicēta kādā portālā, tiek pamanīta pēc tā, kad to kāds ir pievienojis Digg.lv. Es to zinu pavisam noteikti – man pašam tā ne mazums reižu ir gadījies. Ja tiek ielikta saite uz ziņu kādā no citiem Latvijas interneta medijiem, tai jau ir papildus vērtība – kāds to ir sameklējis, uzskatījis par pietiekami labu esam, ievietojis Digg.lv, un citi par to ir balsojuši. Un te jau ir runa par hierarhiju, jeb tieši tās neesamību, kad ziņu var pievienot jebkurš, un pārējie novērtē vai tā ir laba, vai nē.

Nobeigumā gribētu pateikties visiem tiem, kas Digg.lv apmeklē ik dienas (lasītāji), jo bez jums mēs nezinātu vai ejam pareizā virzienā, vai nē. Tā pat arī vēlētos pateikties visiem tiem, kas balso par interesantākajām ziņām (diggeri), jo jūs esiet tie, kas piedod iesniegtajām ziņām vērtību, motivē citus meklēt un publicēt jaunas ziņas, kā arī lasītāji ik dienas atgriežas uz Digg.lv lapu, lai saņemtu interesantākās ziņas, kas nonākušas līdz titullapai (vai arī sameklējuši mūsu lapu kādā no meklētājsistēmām). Atsevišķu pateicību esam parādā arī tiem, kas ik dienas meklē un publicē jaunas ziņas (iesniedzēji), neatkarīgi vai jūs to darat lai popularizētu kāda medija vai bloga saturu, vai vēlaties lai arī citi uzzin par šo interesanto jaunumu, vai vienkārši izmantojat Digg.lv kā savu publisko bookmarks vai favourites sistēmu, kurā jūsu iesniegtās ziņas jums vēlāk ir ērti atrodamas izmantojot meklēšanas opciju (tā vismaz daru es).

Un pavisam īpaši mēs vēlētos pateikties visiem tiem, kas ik dienas rada neskaitāmas interesantas un vērtīgas ziņas, tas ir, publicē rakstus savos medijos – ziņu portālos, privātajos blogos, publiskajos foto albumos, utt.. Digg.lv ir tieši tik interesants un vērtīgs, cik labu, oriģinālu un kvalitatīvu saturu jūs radāt. Un redzot to, kā attīstās Digg.lv (salīdzinājumā ar šo pašu laiku pirms gada ir pieckāršojies apmeklētāju skaits, desmitkāršojies ziņu skaits un pieckāršojies reģistrēto lietotāju skaits), ievērības cienīgu rakstu kļūst aizvien vairāk un vairāk.

Un tieši šajā sakarā mēs bijām spiesti celt mūsu latiņu vēl augstāk. Kā jau tas ir bija solīts iepriekš, sākot ar pagājušā gada septembri mēs pakāpeniski ik mēnesi samazinājām dienu skaitu (agrāk bija 10, tagad ir 5), cik ilgā laikā ziņai ir jāsavāc minimālais balsu skaits, lai tā nokļūtu līdz titullapai, bet, pirms trim nedēļām tika liegta iespēja balsot par ziņām nereģistrētiem Digg.lv lietotājiem. Joprojām ir situācija, kad līdz galvenajai lapai nonākušo ziņu ir vairākas reizes lielāks nekā to, kas uz visiem laikiem palikušas ienākošo ziņu lapā. Un tas nav pareizi, vai arī lielākais skaits ziņu Digg.lv ir ļoti vērtīgs un kvalitatīvs, kas arī nez vai ir tik ticami. Jaunieviestās zmaiņas, cerams, pacels mūsu satura kvalitiāti jaunā plauktiņā, piešķirot katrai ziņai, kas nonākusi līdz titullapai, vēl lielāku vērtību, tā kā par to ie balsojušas pavisam konkrētas un identificējamas (lai arī, bieži, anonīmas) personas, esot ielogojušās savos Digg.lv kontos.

Vēlreiz paldies visiem par uzmanību, un to, ka jūs esat kopā ar mums

Kad es saku „mums”, tad es ar to domāju visus tos, kas bija Digg.lv rašānās sākumā līdzās, ir palīdzējuši mums dažādu jautājumu risināšanā līdz šim, utt. Un, jā, virsrakstā es apzināti Digg.lv reģistrētos lietotājus nosaucu par autoriem, tā kā katrs no tiem var publicēt kādu ziņu, faktiski, kļūstotpar šīs nelielās ziņas autoriem. Šodien es esmu lepns par jums visiem, un es ceru, ka jūs esiet lepni par to, ka esiet Digg.lv.

P.S. Protams, ir novērotas dažādas sīkas nepilnības, bet pie to labošanas tiek strādāts, un mēs esam pateicīgi visiem, kas iesaka kādi uzlabojami veicami. Arī šī gada 1. maijā mēs palaidīsim jauno versiju, kas būs gan tehniski labāka, gan arī vizuāli, cerams, vēl baudāmāka un funkcionālāka. Papētot gemiusAudience datus par pagājušā gada pēdējā mēneša rezultātiem, esmu pārliecināts ka mēs esam TOP 30-niekā starp Latvijas apmeklētākajiem interneta resursiem. Par to, cik strauja mums ir bijusi izaugsme pagājušajā gadā, var spriest pēc Gmetrix.lv datiem (un izskatās, ka tā ir bijusi straujāka pat nekā Digg.com izaugsme).

Google analytics dati (kodu lapā ievietojām tikai 28. augustā) apgalvo, ka, pēdējo 4,5 mēnešu laikā Digg.lv ir 234,284 visits, 544,150 pageviews, 144,281 visitors.

Digg.lv lietotāju aktivitāšu statistika:

* Reģistrētie ziņu autori: 5014
* Kopējais ziņu skaits: 4337
* Ziņas galvenajā lapā: 2474
* Ienākošās (jaunas) ziņas: 1863
* Kopējais balsu skaits: 47627
* Kopējais komentāru skaits: 3992

Taču ne jau par statistiku bija šis raksts…

Runa ir par Feed Analysis. Sākumā biju domājis veikt visu zemāk minēto un dažu citu blogu analīzi, taču tā kā tas ir visai apjomīgs darbs, tad tomēr nolēmu to nedarīt. Tā vietā es ieliku saites zem katra bloga adreses uz jau pašiem analīžu rezultātiem, bet sīkākus un konkrētākus secinājumus jūs varat izdarīt paši (un uzrakstīt par to savos blogos). Tātad, lūk arī solītais saraksts ar Latvijas 10 populārākajiem blogiem pēc RSS abonentu skaita (spiežot uz saites jūs iegūsiet plašāku analīzi). Blakus bloga nosaukumam esošais skaitlis apzīmē pēdējā mēneša laikā vidējo RSS abonentu skaitu, kas arī ir šī topa izkārtojuma galvenais indikators:

1. 1. Laacz.lv 972
   2. Journal.lv 508
   3. Pods.lv 561
   4. Onkulis.com 475
   5. Krizdabz.lv 445
   6. Arturs.jaffa.lv 338
   7. Archija.info 331
   8. Mxz.lv 280
   9. Nombre.lv 248
   10. Monkeyseemonkeydo.lv 222

(spied uz nosaukuma lai redzētu pilnu statistiku)

Kā iegūt šādus datus arī savam blogam:

a) jāizveido savs blogs (piemērām, wordpress.org vai blogger.com)
b) jāpiereģistrējas (jāizveido konts) FeedBurner.com
c) jāpāradresē visi sava bloga RSS lasītāji uz FeedBurner (Plugin)
d) ielogojies FeedBurner, tad ej uz Publicize -> Awareness API un ieklikšķini “Allow external…”, tad spied Save

Tomēr, kā piemēru, mēģināšu analizēt un komentēt sava bloga RSS staistikas datus, kādus iespējams iegūt izmantojot Feed Analysis. Parādīšu visas tā sadaļas. Lūk, pirmais ekrānšāviņš:

Šajā attēlā var redzēt mana bloga RSS statistikas datus par pēdējajiem 5 mēnešiem. Feed Analysis piedāvā iespēju iegūt datus tikai par pēdējajiem 3, 6, 9, 12 utt mēnešiem, un, lai iegūtu datus par savādāku mēnešu skaitu, jums jāizmanto kāda vienkārša viltībiņa – interneta pārlūkprogrammas interneta adreses logā jānomaina skaitlis 6 pret jebkuru citu. Ko tad mēs redzam augšējajā attēlā? Pirmkārt, tabulas kreisajā pusē redzam RSS abonentu skaita atzīmi, bet apakšā – datumus (mēnešus), par kuriem šie rezultāti tikuši sagatavoti. Virs katra mēneša ir stabs – tas apzīmē kopējo attiecīgajā mēnesī esošo vidējo RSS abonentu skaitu. Stabs ir sadalīts divās krāsās – tumšākā (apakšā) apzīmē RSS abonentu skaitu, kāds ir no iepriekšējā mēneša, bet gaišākā staba daļa apzīmē skaitu, cik jauni abonenti piereģistrējušies.

Ja apskatīsimies uzmanīgāk tabulu, tad redzēsim, ka septembrī šim blogam bija tikai 17 RSS abonenti, un oktobrī nav piereģistrējies neviens pats jauns. Savukārt jau novembrī piereģistrējās veseli 189 RSS lasītāji. Patiesībā es biju sen atpakaļ piereģistrējies FeedBurner, un lai arī nekur nebiju uzrādījis šo RSS adresi, kaut kādā veidā 17 lasītāji bija pierakstījušies caur to. Pārējie, tātad, izmantoja iepriekšējo RSS adresi. Novembrī es beidzot visus RSS lasītājus pārsūtīju uz FeedBurner, un tieši tāpēc arī izskatās ka ir tik daudz jaunu abonentu pierakstījušies vienā dienā (nākošajā tabulā, zemāk) piereģistrējušies. Decembra “stabu” apskatoties var secināt, ka šī bloga RSS saņemšanai mēneša sākumā ir pierakstījušies nedaudz virs 200 abonentiem, un vairāk kā simts piereģistrējušies decembrī vien.

Es pavisam tieši zinu datumu, kad es visus RSS lasītājus pārsūtīju uz FeedBurner. To var apskatīt arī mana bloga RSS statistikas analīzes labajā malā (un attēlā zemāk) – tas notika pagājušā gada 9. novembrī. Šai dienā, pēc FeedBurner datiem, mana bloga RSS abonentu skaits izauga no 17 līdz 243 (tabula zemāk).

Šajā attēlā mēs redzam 4 stabiņus – pirmais ir datums, otrais ir RSS lasītāju skaits, trešais ir Hits (cik reižu ir spiests uz rakstiem – šim skaitlim vienmēr jābūt lielākam, tālāk paskaidrošu kāpēc), tad Views un Clicks. Apskatot šo tabulu pilnībā var redzēt, ka lielākais RSS abonentu skaits līdz šim ir bijis 356. Nākošajā attēlā mēs redzam, ka šim blogam pēdējo 3 mēnešu laikā ir palielinājies RSS abonentu skaits par 321 jaunu abonentu. Patiesībā, kā jau minēju iepriekš, šis skaitlis ir mazāks, tā kā šeit ir iekļauti arī tie, kas jau bija pirms tam pierakstījušies, pirms vēl pilnībā pārgāju uz FeedBurner.

Kā redzams nākošajā bildē, tad RSS abonentu skaita pieaugums nav straujš, bet stabils. Taču šeit atklājas kas vēl interesantāks kā tikai RSS abonentu skaits – tie ir Hits (zaļā līnija), kam obligāti ir jābūt lielākam par kopējo RSS abonentu skaitu, pretējā gadījumā tie būtu “mirušās dvēseles” – it kā ir parakstījušies, bet neizmanto un nekad neaplūko RSS.

Lai varētu iegūt šos papildus datus (tā kā pēc noklusējuma tie nav tik smalki), tev jāktivizē FeedBurner Pro pakalpojums (tagad pieejams bez maksas), kā arī jāspiež uz sarkanās saites (nākošajā attēlā). Starp citu – ja aplūkojam visus desmit minēto blogu RSS analīzes datus, tad par dažiem atklājas visai interesanti rādītāji, bet, kā jau minēju pašā sākumā, to analīzē es neiedziļināšos.

Attēlā zemāk mēs redzam statistikas datus un nākotnes prognozes. Šie dati ir ticami tikai atkarībā no tā cik sen vai nesen tu esi pievienojies FeedBurner pilnībā, tas ir, ja tu esi pēdējo 3 mēnešu laikā pārgājis uz FeedBurner pakalpojumu izmantošanu pilnībā, tad šos datus nebūtu jēgas ņemt vērā. Savukārt vērtīgākie rādītāji ir pirmie divi – vidējais pieaugums procentos pēdējā mēneša laikā (9,39% šim blogam), kā arī vidējais RSS abonentu skaits pēdējā mēneša laikā (338 šobrīd). Pēc 12 mēnešiem, kā redzat prognozēs, RSS abonentu skaits būs trīskāršojies (esmu optimists – domāju ka būs vēl vairāk).

Nākošais attēls parāda kurā dienā procentuāli cik lasījuši attiecīgo bloga RSS. Manā gadījumā nav lielas starpības – visās dienās aptuveni vienādi.

Lai arī man grūti apgalvot kāds būtu praktiskais labums no šādu datu zināšanas (ir dažas idejas), tomēr šie pagaidām ir pirmie un, manuprāt, labākie publiski iegūstamie statistikas dati par RSS abonentiem. Vēl būtu interesanti aplūkot, protams, katrā blogā šo sadalījumu pa rakstiem vai sadaļām, un tas jau ir iespējams ar dažādām statistikas sistēmām pašā blogā. Iepriekš par RSS barorņu tēmu rakstīju šajos rakstos: 16 vienkārši ieteikumi kā palielināt RSS lasītāju skaitu blogam, Kā vienā dienā desmitkārtīgi palielināt RSS lasītāju skaitu, Aptaujas par RSS barotnēm rezultātu apkopojums, Trīs jautājumi desmit blogu autoriem par RSS un Cik Latvijā ir cilvēku, kas izmanto RSS?.

Šajā reizē es vēlos pastāstīt par vienu reāli piemēru, kādā veidā, izmantojot  Search Engine Optimization (SEO) tehnikas un paņēmienus, iespējams iegūt labākus rezultātus – vai tas būtu lielāku apmeklējumu lapai, vai tās parādīšanos augstāk par jūsu konkurentu lapām interneta meklētājsistēmu rezultātu lapās, tai skaitā nonākšanai meklēšanas rezultātu pirmajā lapā (kas, protams, noved pie lielāka jūsu lapas apmeklējuma).

Jāpiezīmē, ka es esmu kaut ko līdzīgu kā pakalpojumu veicis līdz šim tikai trīs reizes, no kurām divās tika sasniegtie rezultāti pat bija labāki nekā tika plānots iepriekš. Šajā reizē es nerunāšu ne par vienu no šiem gadījumiem, tā kā mums bija vienošanās par informācijas neatklāšanu, bet gan pastāstīšu par citu, nedaudz vienkāršāku un ātrāku gadījumu -

KĀ TRĪS DIENĀS TIKA PANĀKTA LAPAS PARĀDĪŠANĀS GOOGLE MEKLĒTĀJU PAŠĀ AUGŠĀ

Es nekad neesmu sevi pozicionējis kā SEO speciālistu, neskatoties uz to, ka esmu darījis kaut ko šajā laukā arī agrāk, nedz kā ideju ģeneratoru, kaut arī ik nedēļas piedalos dažādos breinstormos par jaunu reklāmas un mārketinga kampaņu izstrādi (pēdējās redzamākas aktivitātes būs februāra sākumā) un realizāciju Latvijā. Tomēr, darbojoties dažādās jomās un virzienos, laiku pa laikam nākas darīt kaut ko gan vienā, gan otrā un citos virzienos. Dažkārt ne piekš sevis, bet priekš citiem (par attiecīgu samaksu).

Pagājušā gada 15. decembrī mēs atklājām biļešu iepriekšpārdošanu uz izrādes Alu Sieviete janvāra izrādēm. Tā kā biju nokavējis reklāmas maketa iesniegšanu laikrakstā Diena, bet dienu vēlāk vairs nebija jēgas publicēt reklāmu, radās doma šim nolūkam paredzēto budžetu iztērēt nedaudz savādākās mārketinga aktivitātēs, no kurām gūt arī reālu labumu ne tikai decembrī, bet arī ilgu vēlāk. Tā arī radās uzdevums, kurš butu jāpaveic -

TRĪS DIENĀS PANĀKT, LAI GOOGLE MEKLĒŠANAS LAPĀS MŪSU LAPA PARĀDĪTOS PIRMAJĀ LAPĀ

Pie kam – īpaši neoptimizējot pašu lapu, nedz kā savādāk to ietekmējot. Tas ir – netika nedz veiktas izmaiņas lapā (pievienojot attiecīgos atslēgvārdus), nedz darīts kas savādāks. Runa ir par Biļešu Servisa mājaslapu, kurā iespējams bija iegādāties iepriekšpārdošanā biļetes uz izrādi Alu Sieviete. Man pat šajā reizē nebija pieejas pašai lapai (tagad tur nav informācijas, tā kā biļetes iegādāties uz nākošajām izrādēm vēl nav iespējams).

Mēs domājām tā – ir cilvēki, kas, iespējams, pirms svētkiem nevar izdomāt kādas dāvanas uzdāvināt saviem radiem, draugiem un paziņām Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, vai arī jebkuros citos svētkos nākotnē. Tā pat mēs pieņēmām, ka daļa no šiem cilvēkiem, iespējams, varētu meklēt idejas dāvanām internetā. Es esmu viens nom šādiem cilvēkiem, un noteiktim ka tādu ir vēl ne mazums. Iespējams, viņi varētu meklēt pēc kāda no sekojošām frāzēm:

• dāvana
• labākā dāvana
• dāvana svētkos

Apskatot līdzšinējos rezultātus mēs secinājām, ka pirmajā pozīcijā atrodas lapa Davanas.lv, kas, diemžēl (vai par laimi mums) nemaz nesniedz konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem (Ko dāvināt? Kur iegādāties?). Lidizīgi bija arī ar pārējajām lapām, kas parādās Google meklēšanas rezultātu pirmajā lapā. Tā nu mēs iepriekš paredzēto mārketinga budžetu nobīdījām citiem mērķiem – nevis ievietot reklāmu puse lapas lielumā laikrakstā Diena, bet gan veikt noteiktas aktivitātes Latvijas internetā (un blogos), kā rezultātā panākt to, lai arī izrādes Alu Sieviete biļešu iepriekšpārdošanas lapa parādītos Google meklēšanas rezultātu pirmajā lapā.

CIK EFEKTĪVA IZRĀDĪJĀS KONKRĒTĀ SEARCH ENGINE OPTIMIZATION (SEO) MĀRKETINGA KAMPAŅA

Es biju ļoti pārsteigts, ka jau pēc 3 dienām, kad aplūkoju Google.lv rezultātus, mūsu lapa atradās ne tikai pirmajā lapā, bet par pašā augšā – kā otrā pēc divām no trim minētajām frāzēm (un kā ceturtā meklējot pēc vārda dāvana). Domājot ka mēs varētu nokļūt pašā rezultātu augšgalā, es jau pēc Ziemassvētkiem nosūtīju lūgumu Biļešu Servisam ievietot attiecīgos atslēgvārdus pašā lapā. Diemžēl tas nedeva nekādus konkrētus rezultātu uzlabojumus.

Šobrīd atrodos Lietuvā, kur vakardien prezentēju sasniegtos rezultātus mūsu partneriem Baltic Music, un, domājams, tuvāko nedēļu laikā arī līdzīgas aktivitātes tiks veiktas Lietuvā attiecībā uz viņu jaunāko izrādi. Lai arī es šajā rakstā neatklāju pašas tehniskās nianses kā tas tika panākts, domāju ka tie, kas nodarbojas ar SEO lietām saprot, un pārējie piekritīs, ka tas nemaz nav tik sarezģīti. Vismaz pagaidām. Un tas arī nav tik dārgi, ja vien to klienti spēj novērtēt.

Par to cik tas ir efektīvi es neņemos spriest konkrētajā gadījumā, tā kā man nav pieejami Biļešu Sevisa lapas apmeklējuma statistikas rezultāti (ko es varētu pacensties iegūt tuvākajā laikā), taču citos biznesos (nozarēs) tie var izrādīties visai nozīmīgi rezultāti un sasniegumi. Pagaidām daudzi, kam to esmu stāstījis, domā ka viss ir atkarīgs no tā, kādi atslēgvārdi parādās konkrētajā lapā. Bet tas (tikai) tā nav. Šajā gadījumā es neiztiku bez aktivitātēm, kurās tika iesaistīti vairāki desmiti Latvijas blogu. Nākošajā reizē es pastāstīšu par pretēju rīcību, tas ir -

KĀDĀ VEIDĀ NO GOOGLE MEKLĒŠANAS REZULTĀTU PIRMĀS LAPAS TIKA IZSPIESTS KONKURĒJOŠA UZŅĒMUMA PRODUKTS

Arī šī mērķa realizācijai tika izmatota diezgan līdzīga metode, taču jau pēc rezultātu sasniegšanas es sapratu arī kādas kļūdas tika pieļautas, un kā rīkoties nākotnē, lai rezultāti būtu vēl labāki. Pieļauju ka līdzīgi rīkojoties var panākt arī to, ka jūsu pašu lapa, ja vien vēlaties, pazūd no Google meklēšanas rezultātu pirmās lapas, ja vien to vēlaties. Vai ir kādi iemesli, kāpēc kāds to vēlētos?

Bez tam, ja aplūkojam visu trīs minēto atslēgvārdu meklēšanas rezultātus (dāvana, labākā dāvana, dāvana svētkos), un apskatam rezultātu piemās lapas labo sleju, tad redzam, ka www.elkor.lv, www.lins.lv, www.multishop.lv, www.ekskluzivi.lv, www.cmuki.lv, www.streetsoul.eu, www.tortesdiena.lv, www.skaistisaldumi.lv, www.dual.lv, www.artogeiabryoni.com, u.c. ir iztērējuši ne mazums naudas, lai piesaistītu savai lapai apmeklētājus ar reklāmu palīdzību Google AdWords sistēmā. Kā jums šķiet kas iedarbojas labāk – reklāma meklēšanas rezultātu labajā sānā visās lapās, vai rezultātu parādīšanās pirmās lapas pašā augšā? Un kas izmaksā lētāk?

Ak, jā, un nākotnē, cerams, meklējot pēc atslēgvārdiem dāvana, labākā dāvana un dāvana svētkos rezultātu pirmajā lapā tiks piedāvāta iespēja iegādāties biļetes uz Alu Sievieti (ja vien tās būs pārdošanā). Visādi citādi, protams, turpinu eksperimentēt. Ja kādam ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, droši sazinieties ar mani šī bloga kontaktu lapā.

Pirms turpinu, neliels komentārs attiecībā uz iepriekšējo rakstu, kura nosaukums drīzāk sakrīt ar šī raksta saturu. Ja man pašam pāris vārdos jāatbild uz jautājumu “kā vienā dienā desmitkārtīgi palielināt RSS abonentu skaitu“, tad atbilde varētu šķist pārāk vienkārša – izmanto Feedburner pakalpojumus, un pāradresē visus sava bloga RSS lasītājus uz Feedburner! Nē, tas tiešā veidā nepalielinās RSS abonentu skaitu, taču tu pamanīsi diezgan straujās izmaiņas to kopējajā skaitā, tas ir, zināsi cik tad pavisam kopā ir to, kas izmanto RSS tava bloga satura apskatei. Attēlā zemāk var redzēt kādas izmaiņas tas nesa manam blogam – sākumā man likās, ka manu blogu, izmantojot RSS, lasa kādi 20 līdz 30 lasītāji. Pārejot uz Feedburner izrādījās, ka to ir apmērām desmit reizes vairāk.

Pēdējo divu nedēļu laikā esmu aptaujājis vairākus populāru Latvijas blogerus, publicējis savas pārdomas par RSS barotnēm, kā arī apkopojis savus ieteikumus un padomus gan kā palielināt bloga RSS lasītāju skaitu, ko šajā reizē, beidzot, arī publicēšu.

1. Ja tava bloga RSS padeves saite būs intuitīvi uzmināma, piemērām, bloga-adrese.lv/rss vai bloga-adrese.lv/feed, tad tas tikai nāks par labu. Protams, ja tu neesi programmētājs, vai neizmanto kādu no populārākajām blogu platformām, tad tava bloga RSS adrese var izskatīties pavisam neglīta un pat tev pašam grūti iegaumējama. Ja tu neko nevari darīt šīs lietas labā, tad tā vēl būtu puse problēmas. Otra puse ir tad, kad blga RSS barotnes padeve ir kļūdaina, un to pat automātiski neatrod tādi RSS agregatori, kā Netvibes, kuriem to vajadzētu izdarīt.

2. Ieliec saiti blogā uz tā RSS barotni. Novieto šo saiti redzamā vietā, viegli atrodamu bez īpašas piepūles. Esmu redzējis daudzus blogus, kuros nemaz nav iespējams atrast RSS barotnes adresi. Vai tas ir tīšām? Kā lai es pierakstos tava bloga jaunāko rakstu saņemšanai caur RSS (it sevišķi, ja tā vēl nav uzmināma, vai to neatrod Netvibes)?

3. Izmanto gan RSS ikonu, gan teksta saiti. Tagad ieliec nedaudz lielāku ikonu, un nedaudz lielāku teksta saiti. Izklausās pārāk vienkārši, lai būtu ticami, taču jā – tas strādā. Vispirms tas nostrādāja uz šajā blogā, kad jau nākošajā dienā es manīju, ka ir par vismaz 10 RSS abonentiem vairāk, bet pēc nedēļas to bija jau par 20 vairāk. Pēc tam es to izmēģināju Digg.lv. Tas strādā.

4. Ja iespējams, pievieno lai automātiski zem katra raksta parādās atgādinājums par to, ka ir iespējams pierakstīties tava bloga RSS barotnei, ja cilvēkiem ir iepatikušies tavi raksti. Mana teorija ir tāda – ja raksts blogā ir sakarīgs, un parasti kādam tas liekas sakarīgs, lai vai cik nesakarīgs tas neliktos citam, tad ar katru rakstu tev ir iespēja dabūt savā pusē vēl vismaz vienu lasītāju. Bieži pat vairākus. Jo vairāk lasītāju (lasīt zemāk par šo), jo vairāk RSS abonentu. Bez tam, tu taču nelūdz nevienu izdarīt pakalpojumu tev, bet gan atvieglot pašiem lasītājiem viņu dzīvi.

5. Nepārspīlē ar rakstu biežumu un daudzumu, tā kā tas palielinās rakstu skaitu, bet ne lasītāju skaitu. Nu, īstenībā tas varbūt arī palielinās lasītāju skaitu, bet ne kvalitāti – tu tomēr neesi Delfi.lv, kur sēž vairāku profesionāļu redakcija, kuriem tas ir algots darbs. Iespējams, viens vai divi raksti nedēļā, toties daudz jēdzīgāki, kuru tapšanā tu esi ieguldījis vairāk laika, un vēlies lai tie top izlasīti, ir svarīgāk nekā ik dienas publicēt kaut ko mazāk nozīmīgu, kas “dziļākus” rakstus nogremdēs kaut kur tālāk, un tavi lasītāji neizlasīs ko esi vēlējies tiem pateikt. Es, protams, varētu ik dienas rakstīt par to, kāds jauns pasākums notiks Latvijā, vai kāds ārzemju DJ pie mums viesosies, bet šādiem mērķim izmantoju Jaffa.lv pasākumu lapu. Tā pat kā es izmantoju Digg.lv dažādu ar web un IT&T tēmu vai vienkārši jaunumu publicēšanai, par kuriem tā īsti neko vairāk nerakstītu savā blogā. Pārāk reti raksti blogā, savukārt, var būtiski un strauji nesamazināt RSS abonentu skaitu, taču tā kā raksti ir reti, tad tam nav lielas nozīmes. Tomēr katram blogerim ir savi motīvi, mērķi un piegājiens. Neņem vērā šo punktu, lasi nākošo…

6. Ja vien iespējams, tad izmanto FeedBurner pakalpojumus, kas pados lasītājiem tava bloga RSS barotni no saviem resursiem. Es pats sākotnēji tā nedarīju – ilgi, tiešām, līdz pat šī gada novembra vidum neizmantoju FeedBurner, tā kā mani maz interesēja cik tad patieisībā ir to, kas lasa šo blogu, izmantojot RSS padevi. Vienā dienā es pamēģināju un sapratu, kas tas paver vēl daudz un dažādas iespējas, par kādām agrāk es neko nezināju (un noteikti pastāstīšu arī jums). Paldies, jums, kas lasa manu blogu izmantojot RSS.

7. Ja ir iespējams, ievieto blogā FeedBurner skaitītāju cik tavam blogam ir RSS abonentu. Vai arī neievieto, ja nevēlies. Kā jau es minēju iepriekšējajā rakstā par RSS, tad kamēr to vien nav vairāki simti, tas nav īsti nepieciešams. Dažu to uzskata par mērīšanos ar krāniņiem, taču personīgi man tas palīdz redzēt kopējo skaitli neverot vaļā nedz Feedburner, nedz kādu statistikas sistēmu, bet tikai ieejot paša bloga pirmajā lapā. Un atkal – vai skaitlis ir iels vai mazāks ir atkarīgs tikai no tevis paša, kā tu to uzskatīsi. Vainu glāze ir līdz pusei pilna, vai arī tā ir pustukša. Tu taču saproti ko es ar to vēlos pateikt, vai ne?

8. Ievieto savā blogā iespēju pierakstīties jaunāko rakstu saņemšanai e-pastā. Ja tu neizmanto feedburner pakalpojumus, kas būtu daudz ērtāk, tad izdomā jebkuru citu veidu (priekš Wordpress ir dažādi spraudņi) kā šo panākt, bet tas ir svarīgi. Droši vien ir ne mazums tava bloga lasītāju, kas vēlas saņemt jaunākos tava bloga rakstus tieši šādā veidā. Varbūt viņi to vēl nezin, ka vēlas – tev par to jāatgādina! Varbūt pat publicē atsevišķu rakstu, kurā aicini izmantot šo iespēju. Un vispār – kurš teica, ka vecās, oldskūlīgās meilinglistes ir mirušas? Tās, iespējams, tagad ir kļuvušas vēl aktuālākas nekā jebkad agrāk. Jaffa.lv pasākumu lapā to cilvēku skaits, kam ik nedēļas mēs izsūtām redaktora ieteikumus par pieciem interesantākajiem gaidāmajiem attiecīgās nedēļas pasākumiem drīz būs lielāks nekā to skaits, kas ik nedēļas apmeklē pašu lapu. Starp citu – vai tu esi pierakstījies?

9. Regulāri pārliecinies ka viss strādā normāli, tas ir, ka neesi kļūdījies ievietojot kodu kādā no rindiņām, kā arī pieraksties pats sava bloga RSS barotnei, lai redzētu kā to redzēs pārējie. Izrādās, es ilgus mēnešus (vismaz kopš 1.maija līdz pat novembra beigām) biju kļūdaini ievietojis kodu jaunāko rakstu saņemšanai e-pastā. Rezultātā, kad es pats izmēģinātu nesen reģistrēties pirms pāris nedēļām, tas neizdevās, un visā minētajā laikā neviens tā arī nevarēja piereģistrēties jaunumu saņemšanai, lai kā arī vēlētos, savā e-pastā. Tagad tas ir labots. Ja tu vēlies saņemt jaunākos šī bloga rakstus savā e-pastā, tad tagad tu to atkal vari izdarīt.

10. Izglīto savus lasītājus, stāstot par to, kas ir RSS barotnes, kā tās strādā, vai kāds no tā ir vispār labums. Pat tad (un it īpaši tad) ja tu neraksti blogu par IT sfēru, bet gan cimdu adīšanu vai dzīvnieku kopšanu, šāds raksts varētu būt jo noderīgāks. Pastāsti kur un kādā veidā tava bloga lasītāji var šo tehnoloģiju izmantot. Tie, kas būs ašākie, un atklās šo jaunākās informācija ieguves veidu par viņiem piemērotāko, ne tikai pierakstīsies tava bloga RSS barotnei, pirmie izlasīs tavus rakstus, bet arī būs tev pateicīgi par šādu vērtīgu informāciju. Tas, kas ir pašsaprotams vienam, citam var šķist kā morzes ābece (ticiet man, vecam skautam – tā nemaz nav tik grūta).

11. Izglītojies pats. Lai tu varētu taviem mīļajiem lasītājiem saprotamā valodā pastāstīt par to, kas ir RSS barotne, tev sākumā tas jāsaprot pašam. Es to saprotu ļoti, ļoti virspusēji, tā kā neesmu nedz datortīkla administrators, nedz programmētājs, nedz… Taču es redzu rezultātus, kā tā strādā, un ar to arī pietiek. Tā pat arī centies sekot līdzi jaunumiem šajā jomā, lasīt kāda ir citu blogu autoru pieredze, ieteikumi, pieļautās kļūdas. Ja tava bloga lasītāji vairākkārt pārmet, ka tu viņiem nedod iespēju pilnībā lasīt tava bloga rakstus caurs RSS pilnībā, tad…

12. …Neesi skops. Ļauj lasīt sava bloga RSS barotni pilnībā. Pēdējā laikā gan Latvijas blogos, gan pasaulē ir novērots, ka aizvien vairāk blogu autori dod šādu iespēju saviem lasītājiem. Ja tavi lasītāji tavā blogā varēs saņemt ziņas pilnībā, bet cita bloga RSS padevē tās būs ierobežotas, tad, ja viņiem būs jāizvēlas, viņi drīzāk atrakstīsies no cita bloga, nekā no tavējā, ja saturs ir apmērām līdzīga rakstura. Jā, es jau dzirdu tevi sakām, ka “katrs blogs ir savādāks”, un es tam nevaru nepiekrist. Taču tad ir jārunā par tavu motivāciju, un to, ko saka tavi lasītāji. Varbūt viņi drīzāk atvērs pašu rakstu tavā blogā, ja sākums sķitīs saistošs, kad tie redzēs ka tam ir arī turpinājums, nekā tad, kad viņi nezinās vai raksts šajā vietā beidzas. Var jau būt ka šis punkts neko nemainīs, bet varbūt ka kāds tomēr atrakstīsies no RSS abonēšanas. Paprasi lasītāju viedokli?

13. Palūdz lasītājiem, lai tie izsakās raksta komentāros vai tie vēlas tava bloga RSS barotni lasīt pilnībā, vai tomēr tikai ievadu (kaut kā pats šo nebiju iedomājies agrāk!). Ja tu saņemsi vismaz piecus balsojumus par vienu vai otru jau pirmajā dienā, tad vari būt pilnīgi drošs, ka līdzīgi domātu arī pārējā lasītāju, kas šajā dienā vēl nav ienākusi tavā blogā, tā kā pirmie komentētāji, kā rāda pieredze, arī ir tie, kas izmanto RSS. Ak, jā, un tad vēl būs daudzi, kas pateicoties šim rakstam uzzinās ka tavam blogam ir RSS, vai arī iedomāsies kāpēc gan paši agrāk nebija pierakstījušies, vai uzzinās ka ir vēl tāda lieta, kā RSS, un kas tas tāds vispār ir.

14. Ja jau tu esi izlasījis līdz šai vietai, tad tagad sekos pārītis savdabīgāku padomu – daļa no tiem, kas pierakstījušies tava bloga jaunāko rakstu saņemšanai savā e-pastā, iespējams, nebūs aktivizējuši šādu iespēju. Izmantojot īpašas metodes, piemērām, Feedburner kontu un Wordpress spraudņus utml, ir iespējams uzzināt kas ir šie cilvēki, un nosūtīt uz viņu e-pastiem atgādinājumu personiskas uzrunas veidā par to, ka viņi nav aktivizējuši parakstīšanos. Ja es saņemtu šādu e-pastu, un tur būtu arī paskaidrots kas jādara, lai pabeigtu parakstīšanos, es noteikti to izmantotu. Un tu?

15. Neizmanto nekādus viltīgus, negodīgus vai pilnīgi neattaisnotus trikus un citas stulbības RSS barotnē. Tagad ir panesusies mode daudzos Latvijas blogos dažādas papildus informācijas pievienošanā bloga RSS barotnes beigās. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka to lasītāju skaits, kas ieraudzīs attiecīgo ziņojumu caur dažādiem RSS agregatoriem, iespējams, pat ir lielāks skaits par tiem, kas ir pierakstījušies tavam blogam (RSS barotnei). Taču, manuprāt, jāciena tie, kas lasa tavu blogu caur RSS. Bez tam, lielākajā daļā RSS agregatoru tā pat jau ir norādīts, ka šī ziņa nāk no tava bloga, un tu esi tās autors. Protams, tu vari pievienot informāciju par pāris līdzīgajiem rakstiem, vai kādu atsevišķu paziņojumu, kas nesačakarēs gan tava bloga RSS padevi, gan skatu, gan vispār attieksmi pret tava bloga RSS barotni. Tas laikam ir gaumes jautājums, bet par gaumi, kā zināms, nestrīdas. Pats es arī pagājušajā mēnesī eksperimentēju šajā virzienā, bet tomēr novācu visus pielikumus RSS barotnei.

16. Visbeidzot – tas gan neattiecas tiešā veidā uz potenciālajiem tava bloga RSS lasītājiem, bet, līdzīgi kā iepriekšējajā punktā, uz jau esošajiem – neraksti pārāk garus, vai pārāk īsus rakstus. Nu, es nevaru pateikt precīzi cik zīmes ir pārāk daudz, un cik ir pārāk maz – tas ir tā pat kā ar to rakstu biežumu. Kā vienā, tā otrā gadījumā pastāv iespēja, ka cilvēks nemaz nevēlēsies nedz apmeklēt tavu blogu, nedz lasīt to tavā RSS barotnē, vai pat atrakstīsies no tās, ja būs bie]zi un īsi, nenozīmīgi rakstiņi. Janu tiešām vēlies uzzināt kaut kādus rakstu limits, tad, piemērām, neraksti garākus rakstus kā šis. Šis raksts satur 2075 vārdus un 11003 rakstu zīmes, neskaitot atstarpes starp vārdiem, un tas, tiešām, ir tik garš, ka nav pa spēkam izlasīt katram. Jācenšas rakstīt īsāk – nav jau grāmata…

Šodien šī bloga RSS abonentu skaits sasniedza 340, kas nozīmē, ka tieši 2 nedēļu laikā ir pierakstījušies vismaz 50 jauni lasītāji. Paldies visiem, kas lasa šo blogu izmantojot tā RSS barotni, vai arī to apmeklējot arturs.jaffa.lv adresi. Nākošajā šīs sērijas rakstā es atļaušos paanalizēt vairāku Latvijas blogu RSS barotņu statistiku, kā arī atklāšu jums mega-super-krutu-on-line-rīku, ar kuru jūs varēsit iegūt visai interesantus statistikas datus arī paši par savu blogu RSS barotnēm. Šī raksta komentāru lauks ir domāts jūsu ieteikumiem, pārdomām un iebildumiem.

Kā jau es iepriekš minēju, tad tas, cik liels ir tava bloga apmeklējums, vai cik ir pierakstījušies tava bloga RSS barotnei, vēl nav rādītājs cik cilvēku patiešām reāli ir izlasījuši attiecīgo rakstu. Es pats minēju vairākus iemeslus kāpēc lasītāju skaits, iespējams, pat ir lielāks nekā bloga apmeklētāju vai RSS abonentu skaits. To, protams, nevar pierādīt par visiem simts procentiem, tā pat kā nevar apstrīdēt pretējo – atvēris konkrēto raksta saiti vēl nenozīmē izlasījis to, kas tur ir rakstīts…

uzbraukšanu no lauku ceļa uz šosejas

Tātad, tu esi veiksmīgi iesācis savu blogera karjeru, un no 10 RSS abonentiem to skaits mēneša laikā ir desmitkāršojies, ar ko arī tevi apsveicu – vainu tev ir ļoti paveicies, vai arī tik tiešām tu esi labi iesācis. Taču tieši tagad sakas tas, ko es saucu par “uzbraukšanu no lauku ceļa uz šosejas” – tu esi ticis pāri maģiskajam simtniekam, un tālāk vairs viss neiet tik viegli.

Jo, redzi, tad, kad sākuma cipars ir mazs, piemērām, peeci, seši vai pat septiņi, tad desmitkāršot RSS abonentu skaitu ir vismaz piecas reizes vieglāk nekā tad, kad tavu RSS lasītāju skaits jau ir desmit reizes ilgāks. Tikt pie 100 RSS abonentiem ir vieglāk un ātrāk, kad tev ir to tikai desmit, nekā palielināt savu RSS abonentu skaitu tikai par 10 procentiem, kad tev to jau ir vairāki simti.

mijloni taču nevarēja kļūdīties

Tā pat arī otrādi – tas, ko mēs varam saukt par “mijloni taču nevarēja kļūdīties” sindromu – tad, kad bloga RSS padevei ir pierakstījušies jau desmitiem tūkstošu, tad noteikti vismaz šāds skaits cilvēku ir novērtējuši šo resursu par vērā ņemamu, un tev pierakstīties tam ir daudz, daudz vieglāk. Taču nolaižoties uz zemes, tas ir, runājot par situāciju Latvijā, es esmu diezgan pārliecināts ka mums nav vairāk kā 1500 aktīvu RSS baroņu izmantotāju, kas apzinātos, ka tas, ko viņi izmanto, ir RSS baronte, un kas apzināti izmanto šādu veidu kā iegūt jaunumus. Līdz ar ko reti kurš no Latvijas blogiem iekļūst to sarakstā, kuru RSS barotnei pierakstās tāpēc, ka to ir izdarījuši vismaz 1000 citi lasītāji.

Laacz.lv bloga barotnei ir pierakstījušies jau vairāk kā tūkstotis RSS abonentu, kas ir lielākais RSS abonentu skaitlis, kādz redzēts latviski rakstošam blogam. Tai pat laikā jaunu RSS abonentu pieaugums pēdējā mēneša laikā ir tikai nedaudz zem 7%. Protams, šis “tikai” ir gandrīz 70 gabali, kas ir krietni vairāk nekā Melnās mambas blogam. Taču tieši melnās mambas bloga RSS abonentu skaits ir dubultojies pēdējā mēneša laikā, tas ir, pieaudzis par 50% lai arī tie ir tikai daži desmiti).

Lielākajai daļai Latvijas blogu RSS lasītāju skaits ir mērāms dažos desmitos, atsevišķiem blogiem – pāris simtos. Tas nozīmē, ka šiem blogiem ir daudz vairāk iespēju un vietas kurp augt, strādāt un domāt par to, kā palielināt RSS abonentu skaitu, un novērot izmaiņas. Un atkal – nē, es neuzskatu ka tas ir tik ļoti svarīgi. Taču jā, es uzskatu ka tas ir pietiekami nozīmīgi, it sevišķi tad, kad runa ir par ziņu ātru piegādi tava bloga uzticamākajiem lasītājiem. Un arī iepriekšējā teikuma otrā daļa (par “bloga uzticamākajiem lasītājiem”) ir visai strīdīga – es pats mēdzu būt uzticams dažu blogu lasītājs, lai arī neesmu pierakstījies attiecīgā bloga RSS barotnei. Un otrādi…

fiht for your right

Kā jau iepriekš aptaujā noskaidrojām, tikai atsevišķi blogeri RSS lasītāju skaitam (un lasītājiem) piešķir lielāku nozīmi kā pārējajiem bloga lasītājiem. Savukārt nebija neviena, kas RSS lasītājiem vispār nepievērstu uzmanību, tā kā arī tie ir lasītāji, bet RSS ir tikai veids, kādā tiek iegūta informācija. Tai pat laikā apņemos apgalvot (un to pierāda arī jebkura bloga statistika), blogus mēdz apmeklēt arī nejauši iemaldījušies, no meklētājsistēmām ienākuši apmeklētāji, kas var neatgriezties, bet RSS abonenti, tomēr, ir nedaudz pastāvīgāki lasītāji.

Esmu gatavs izdarīt secinājumus. Latvijā RSS barotņu lasītāju skaits ir gana mazs, un tas neaug tik ātri, cik ātri aug to skaits, kas sāk lietot internetu ikdienā. Tāpēc – “fiht for your right“, jeb katram RSS lasītājam ir nozīme. Ja es kā RSS abonents lielam ārzemju blogam esmu kā pilens jūrā, tad man katrs jauns, kas pierakstījies mana bloga RSS barotnei – kā spainis piemājas baseinā.

šajā vietā es varētu šo rakstu arī beigt

Taču pavisam drīz es pie šīs tēmas atgriezīšos, tā kā virsrakstā uzdotais jautājums tā arī ir palicis neatbildēts. Varbūt tas nemaz nebija jautājums? Katrā ziņā esmu apkopojis 15 vienkāršus ieteikumus kā palielināt RSS lasītāju skaitu blogam, kas varētu būt noderīgi tiem, kas vainu tikai tagad uzsāk savu blogu, vai dara to jau ilgāku laiku. Ticiet man – es esmu gan smagi kļūdījies, gan arī pats ieguvis labu pieredzi nemitīgi eksperimentējot, ar ko esmu gatavs dalīties.

P.S. Vai atcerieties tos laikus, kad jums pašiem kāds parādīja kas ir RSS? Vai atceraties cik jūs bijāt priecīgi un laimīgi, kā centāties draugiem pastāstīt, cik tas ir kruta? Jūs novērtējāt šo tehnoloģiju un, iespējams, bijāt vai esiet joprojām pateicīgi tam, kas jums pirmais to atklāja. Vai ne!? Tad kāpēc lai jūs tagad neietu un paši nestāstītu citiem par RSS, kā to izmantot un kāds no tā labums? Ieguvēji būs visi.

NB! Šis ir pirmais raksts visā šī bloga pastāvēšanas vēsturē, kuram es tā publicēšanas brīdī esmu slēdzis iespēju komentēt. Ja tev ir kas sakāms šī raksta sakarā, vienalga vai tu vēlies to papildināt, iebilst vai piekrist, tad es aicinu tevi uzrakstīt garāku, pamatotu un argumentētu sava viedokļa izklāstu tavā paša blogā. Trackback ir ieslēgts.

1. Cik lielu nozīmi tu pievērs tam, cik liels ir tava bloga RSS abonentu skaits?

Mxz.lv: RSS lasītāju skaits man ir mistisks un neizmērams dēļ neskaitāmajiem agregatoriem, tapēc tiem ikdienā nepievēršu tik lielu uzmanību, kā reālajiem lapas apmeklētājiem. Nav svarīgi “kā” pie lasītājiem nonāk tekstiņš – galvenais, ka nonāk.

Nobody.lv: RSS man neiet caur FeedBurner un pats neko neuzskaitu, galvenais, ka vispār lasa – vienalga caur kurieni!

Nombre.lv: Uzmanību pievēršu tādā līmenī, ka skatos cik tas liels ir, savādāk nekā. Personīgi manam blogam, abonentu skaits auga, līdz parādījās RSS agregatorsaiti (svaigs.lv, nekur.lv). Ir jau labi, ka to skaits ir liels.

Laacz.lv: Tikpat lielu, cik parastajiem lapas apmeklētājiem.

Tups.lv: Es, protams, pievēršu uzmanību – gribās, protams, lai ir vairāk RSS abonētāju, bet īpaši uz to netiecos.

Rotorblog.com: Manuprāt tas ir viens no bloga autoritātes/atpazīstamības rādītājiem. Tas rāda cik blogam ir lojālu cilvēku – bloga community, tā teikt. Uzmanību šim skaitlim pievēršu gadījumos, kad tas samazinās. Es domāju, ka ir jāseko līdzi saturam, un jāskatās kādēļ cilvēkiem viens vai otrs temats nav aktuāls. Protams, arī otrādi – kādēļ notiek kāds lēciens RSS lasītāju skaitā. Vienkāršāk sakot – man tas ir kā indikators.

Pods.lv: Principā, man RSS bija vienaldzīgs. Es to uzturēju tikai kā piedevu tam, ka katrā blogā ir jābūt šādai iespējai, un tas ir būtisks kanāls tam, lai cilvēki uzzinātu, ka tev ir kaut kas jauns. Abonentu skaitam sāku pievērst uzmanību tikai līdz ar feedburner ieviešanas, kad viņi šo servisu sāka piedāvāt bez maksas pilnā apmērā. Man tas bija papildus stimuls, lai konkurētu ar journal.lv un laacz.lv. Sākumā man bija tīri cilvēciska ziņkāre- cik, tad būs man abonentu,ja es savam blogam uzlikšu uzskaiti, un, kad ieliku, tad biju patīkami pārsteigts, ka ir kādi 300. Šobrīd jau lasītāju skaits ir gandrīz dubultojies.

Onkulis.com: Es tam pievēršu lielu nozīmi, jo RSS abonētāju skaitlis aptuveni parāda to, kāda ir lojālo (regulāro) lasītāju dinamika. Tas ir līdzīgi, kā ar laikrakstu abonentiem. Abonentiem vienmēr tiek pievērsta lielāka nozīme nekā tiem, kuri avīzi nopērk kioskā. Tie ir lasītāji, kuri savu izvēli ir veikuši un ar pierakstīšanos apliecinājuši, ka ir “uzticīgi” medijam. RSS abonentu skaits aug lēni, parasti, ne vairāk kā 5-10 cilvēki nedēļā. Atsevišķos gadījumos ir iespējams lēciens, bet tas nenākas viegli.

Krizdabz.id.lv: Agrāk pievērsu šai statistikai krietni vairāk nozīmes, bet tagad tik vien kā patīkami, ka ir konkrēts skaits ļaužu, kas ik dienas seko līdzi manam blogam.

Archija.info: Ne īpaši lielu, ja godīgi. Vienmēr, protams, ir patīkami, ja pēc laika piefiksē, ka paliek vairāk, bet man vairāk tas cipars tāds konstants.

Journal.lv: Man ir ap 450 draugu livejournal.com (torbjon.livejournal.com), kuri lasa to pašu kas ir blogā, un ap 500 caur RSS – ja tas viņiem vieglāk, ērtāk – lai tā būtu. Man, protams, žēl ka tas ir mazāks nekā techcrunch`am, bet es saprotu, ka šajā problēmā ir tikai mana vaina ;).

Pup.lv: RSS abonentu skaitam dodu lielāku nozīmi kā paša bloga apmeklētāju skaitam. Ja man nebūtu svarīgs šis skaits – es nepublicētu pilnus rakstus RSS listē.

2. Vai esi kādreiz apzināti kaut ko darījis lai RSS lasītāju skaits būtu lielāks? Ko tieši?

Mxz.lv: RSS lasītāji nav atsevišķa “šķira” un ir tādi paši, kā visi citi. Esmu centies palielināt lasītāju skaitu rakstot, manuprāt, interesantus rakstus. Lasīt manu žurnālu caur RSS es neesmu nekad mudinājis, tieši otrādi – es dažreiz vēlos, lai vairāk cilvēki nāktu uz pašu lapu. Tādēļ bieži garākus rakstus lieku aiz “lasi vairāk” linka. Tas iedrošina arī lasītājus vairāk komentēt.

Nobody.lv: 2004.gadā uzrakstīju rakstu par RSS, bet pamatā tikai tāpēc, lai atvērtu cilvēkiem acis.

Nombre.lv: Jā, nesen uztaisīju RSS footeri, kurā ir aicinājums pierakstīties uz RSS, bet domāju, ka tas īsti nestrādās. Vairāk gan neko neesmu uztaisījis, ja nu vienīgi idejas līmenī, sev galvā.

Laacz.lv: Neesmu gan.

Tups.lv: Nē, neesmu neko darījis apzināti.

Rotorblog.com: Es esmu eksperimentējis ar izvietojumu RSS subscription formai/linkiem, tas arī laikam viss.

Pods.lv: Jā. Esmu izvietojis feedburner ikoniņu savā blogā, redzamā vietā. Un ievietoju saiti uz iespēju parakstīties uz e-pasta ziņām, tam pašam feedreaderim.

Onkulis.com: Jā. Savulaik uzrakstīju nelielu rakstiņu par to, kas ir RSS, un kā to visērtāk lietot. Domāju, ka šo lietu būtu nepieciešams atkārtot, turklāt, ar pēc iespējas vienkāršākiem izteiksmes līdzekļiem, lai neatbaidītu tos lasītājus, kuri nav tehniski spēcīgi datorlietotāji. RSS joprojām ir un būs sveša lieta Latvijas interneta lietotājiem. Vēl esmu pacenties izveidot uzkrītošu attēlu ar tekstu, kuru ieviesu jau samērā sen, bet tagad ieliku atkārtoti: “Izdari tā, lai ziņas pašas nāk pie tevis!”. Vēl būtu jāpiestrādā pie paskaidrojošā teksta, bet to tā arī neesmu pamanījies paveikt.

Krizdabz.id.lv: Savulaik bija izmēģinātas dažādas lietas, kas varētu palielināt RSS abonentu skaitu. Esmu citos blogos komentējot kā savu WEB norādījis RSS padeves adresi. Esmu e-pastu parakstos iekļāvis saiti uz RSS padevi, u.c..

Archija.info: Nē, neesmu.

Journal.lv: Godīgi, es nekad neesmu domājis, kā to palielināt, var būt esmu naivs, bet man liekas – ja kontents labs, cilvēki pierakstās…

Pup.lv: Neko īpašu neesmu darījis. Ja nu vienīgi daļējās ziņa nomainīju uz pilnajām.

3. Vai esi kādreiz atrakstījies no kādām RSS barotnēm, un kas bija par iemeslu šādai rīcībai?

Mxz.lv: Esmu atrakstījies, jo autors ir mani nokaitinājis un/vai palicis man neinteresants.

Nobody.lv: Esmu gan atrakstījies. Ja pamanu, ka man pienāk pārāk daudz nevajadzīgas informācijas no kāda RSS, tad es to sākotnēji iemetu “kadbuuslaiks” mapē. Ja sakrājas pārāk daudz nelasīti fīdi no tāda RSS, tad pienācis laiks dzēst, bet kopumā man pašlaik abonēti ir 189 rss fīdi… Ir daļa, kas iemesta moderācijā, jo paliek neinteresanti.

Nombre.lv: Jā, esmu no daudziem. Neaktīvie blogi, sviestaini raksti, piemēram sarkanais.lv ar savām porno bildēm pamatīgi izbesīja…

Laacz.lv: Protams. Vai nu tā ir izbeigusies, vai arī tā ir kļuvusi pārāk intensīva. Varbūt tas ir bijis kāds pasākums, kuram īslaicīgi vēlējos pasekot līdzi.

Tups.lv: Simts un vienu reizi! Iemesli dažādi: sāk rakstīt neinteresanti, vai raksti galīgi garām… Man visas jaunās RSS barotnes nonāk iekš foldera “trash”, un, kad es kādu esmu atzinis par labu, tad tā tiek pārvietota uz attiecīgo folderi, līdz ar ko diezgan bieži sanāk atrakstīties.

Rotorblog.com: Jā, esmu. Principā, to pašu iemeslu dēļ, ko minēju iepriekš – saturs vairs nav tas, kādu es gribētu lasīt. Te gan arī jāpiebilst, ka runa ne vienmēr ir par satura kvalitāti – mainās bloga virziens, un man tas var vairs nebūt saistošs – tas arī spēlē lielu lomu.

Pods.lv: Es īsti pats nelietoju RSS barotnes. Man pa dienu pietiek dažādu jaunumu, un nav nepieciešams vēl papildus apgrūtināt ar neskaitāmo blogu ierakstiem. Ja ir garlaicīgi, tad lasīju vai nu svaigs.lv, vai vēlāk nekur.lv.

Onkulis.com: Pēdējā laikā īpaši agresīvi atrakstos no dažādiem RSS. Daru to tajos gadījumos, kad redzu, ka kāds cenšas izniekot manu laiku ar pārpublicējumiem vai nevajadzīgu informāciju. Ja raksti ir nekvalitatīvi, tad RSS izlido no manas listes uz visiem laikiem. Ar vietējiem blogiem ir tā, ka esmu atrakstījies no visiem tiem, kuri paši nespēj radīt unikālu saturu, kuru rakstiem nav pievienotās vērtības. Manā mapē blogi ir arī tādi autori, kuri raksta par man nezināmām tēmām, tas, kas viņus atšķir no pārējiem ir patīkamais rakstīšanas stils – tas ir galvenais.

Krizdabz.id.lv: Protams, ka atrakstos. Ja ilgi laiku klusums resursam, tad atrakstos. Ja raksta bullšitu, atrakstos. Nav ko saņemt lieku drazu!

Archija.info: Jā, esmu, no visām. Agrāk izmantoju netvibes, un domāju pāriet uz konstantu RSS lasītāju, taču esmu vēl tajā pārejas stadijā, tāpēc par manu RSS lasītāju kalpo nekur.lv un dažas adreses, kurās ieeju iekšā manuāli.

Journal.lv: Ļoti daudz – parasti es pierakstos ar ideju, ka tas man patiks, un pēc tam atrakstos, ja man tas nepatika. Daži tematiskie blogi pamaz vai vēlu raksta par jaunumiem, kurus es uzzinu no citiem avotiem, un līdz ar to ari atrakstos. Ja informācija pārsvarā dublējas – atrakstos no tiem, kuri ir mazāk populāri, mazāk kvalitatīvi, nav operatīvi, u.t.t.. Nekad neatrakstos no tiem avotiem, kuri raksta ļoti, ļoti maz (reti), bet labi.

Pup.lv: Jā, protams, esmu. Bet tas ir vairāk bijis tāpēc, ka attiecīgais resurss bijis “izpētāmo” statusā. Tātad kāds svaigs resurss, par kuru esmu uzzinājis no kāda 1 raksta. Taču ja tālākie raksti pāris nedēļu laikā neatbilst tam kas mani interesē, es viņu izdzēšu.

***

Paldies par atsaucību un sadarbību blogu autoriem. Visas atbildes publicētas ar autoru piekrišanu, nedaudz pielabojot teikumu stilistiku un gramatiku. Pārējos aicinu izteikt savas domas komentāros, tā kā tās var izrādīties ļoti noderīgas nākošajam rakstam šajā sērijā, ko publicēšu nedēļas beigās…

Tīkla varoņi

Jocīgā laikā mēs dzīvojam. Interneta komunikācijas apstākļos cilvēki, pat viņiem pašiem nezinot, spēj kļūt slaveni burtiski minūšu laikā. Vēl vairāk — viņi sāk dzīvot virtuālajā pasaulē it kā neatkarīgu un pašpietiekamu dzīvi. Šos personāžus apvij jauni mīti, tie tiek nemitīgi papildināti, reinterpretēti, parafrāzēti, norit process, ko varētu saukt par mākslu + komunikāciju jeb, I.Šlāpina vārdiem izsakoties, atvērtā koda māksla. Lūk, trīs klasiski šādi tīkla varoņi: Mahir Cagri, Claire Swire un The Tourist Guy.

I kiss you!!!

Turku Mahir Cagri (45) nosacīti var uzskatīt par pirmo veiksmīgāko privāto blogu tradīcijas aizsācēju, lai arī viņa mājaslapa nebija blogs klasiskā nozīmē. Bet ideja — par privāto publiski — nostrādāja uz visiem trintiljons procentiem. Stāsts sākas ar to, ka Cagri 1998. gadā atvēra savu privāto mājaslapu, kuru atverot parādās teksts: „Welcome to my homepage!!!!!! I kiss you!!!!” Pašā lapā bija ievietotas jokainas fotogrāfijas ar viņu un draugiem, radiniekiem, kā arī tekstu lauzītā angļu valodā. Sevis viņš bija nodēvējis par „jurnalist”, kurš vēlas „invitate” (ielūgt) pie sevis sievietes. Un tad panesās.

Pa vadiem traucās e-pasti ar uzaicinājumu aplūkot šo brīnumu, kā rezultātā dažu dienu laikā šīs lapas apmeklējums pieauga no 11 tūkstošiem līdz 2,1 miljonam! Sākās vispārēja Mahir Cagri mānija — viņam tika veltītas citas lapas, viņš tika parodēts, tika dibināti viņa fanuklubi, sievietes apbēra viņu ar vēstulēm un viņa foto parādījās uz Turcijas laikrakstu pirmajām lapām. Biroju strādnieces no visas pasaules viņam sūtīja grupu fotogrāfijas, kurās viņas redzamas, turot rokās plakātus ar uzrakstiem: „We kiss you too!!!” Pašam Mahiram tas bija vairāk nekā negaidīti. Viņš pat nopublicēja paziņojumu, ka viņa lapa esot nočiepta un kāds tajā sarakstījis visādas blēņas, piemēram, „man patīk sekss”. Galu galā tomēr viņš savu jauniegūto popularitāti centās izmantot miera un citu humānu ideju sludināšanai. Uzlaboto lapas versiju varat skatīt šeit, bet iečekojiet arī šo.

Bez tam – tagad mēs zinām no kā ir iedvesmojies Borats. Lai arī Sacha Baron Cohen frāzi “I Like Sex” izmantoja jau 1997. gadā, kādā no savie TV šoviem, vēlākajos gados daudzas Cagri īpašības un tekstus (“You can stay my home”) vīņš tik un tā kopēja, tai skaitā arī ainu, kurā Borats spēlē pingpongu. Cagri pat bija nolēmis doties uz Londonu un satikt Baron Cohen, lai dabūtu kopmensāciju no otrā par pirmā kopēšanu. Taču, kā jau parasti šādos gadījumos, citi viņa vārdu pacentās izmantot arī tīri komerciālos nolūkos. Tā, piemēram, Shizuka Nakane, izmantojot vispārējo bumu, izveidoja Mahir Cagri parodiju lapu, kurā ielika baneri ar linku uz kādu kazino.

2005. gadā Cnet.com Mahiru ierindoja topa Top 10 Web fads otrajā vietā, bet gadu vēlāk PC Magazine Mahira mājaslapu ierindoja starp 25 visu laiku sliktākajām lapām. Neskatoties uz šiem atzinumiem un augstajiem novērtējumiem, Mahir Cagri vienmēr paliks mūsu sirdīs. Vismaz ar kādu no šīm viņa frāzēm:

• “I KISS YOU!!!!!!!”
• “Who is want to come TURKEY I can invitate ….. She can stay my home ……..”
• “I like music , I have many many music enstrumans my home I can play”
• “I like to be friendship from different country”

Ieteicamā lasāmviela lai uziznātu vairāk par Mahir Cagri:

• “More Mahir Mania” – Salon.com
• Mahir, Live and in the Flesh – Wired
• Mahir to Borat: I Sue You! – Wired Magazine
• Evidence for a Mahir vs. Borat Lawsuit – Electronic News Network
• “Real Borat” hopes to make film – BBC

Joku nācās norīt

Šī sāga sākas ar kādu apkārt klejojošu, pikantu anekdoti, kuras aptuvenais tulkojums ir sekojošs. „Kāds džeks slēpotāja maskā ieiet spermas bankā. Rokā viņam ierocis. Viņš pieiet pie māsiņas un pavēl atvērt spermas „seifu”, uz ko māsiņa atbild: „Bet, kungs, šī taču ir tikai spermas banka!” „Zinu, taisi vaļā!” atcērt iebrucējs. Tad viņa atver to, iekšā stāv spermas paraugi. Džeks viņai saka: „Paņem vienu no tiem paraugiem un izdzer!” Viņa apmulsusi atbild: „Bet tie taču spermas paraugi!” „Dari tā!” kliedz džeks. Neko darīt, māsiņa paņem un izdzer vienu. „Un to tur — arī!” turpina džeks. Labi, izdzer arī to. Pēc četru paraugu iztukšošanas džeks noņem masku un saka: „Redzi, mīļā, tas nav nemaz tik grūti.””

Patika? Vai tomēr riebās? Jebkurā gadījumā šāda anekdote pati par sevi nebūtu nekāds brīnums, taču kāds džeks no šā e-pasta saņēmēju listes, vārdā Bradley Chait, pārsūtīja anekdoti tālāk kādai savai draudzenei — Claire Swire. Viņa, būdama pļāpīga pēc dabas, uz to atbildēja: „Par laimi, es riju nost, tāpēc nekas tāds ar mani nevarētu atgadīties!” Bredlijs savukārt atspēlēja šādu tekstu: „Ne jau nu vienmēr?!” Un tad Klēra atblieza savu leģendāro piezīmi: „Neesmu rijusi jau gadiem, taču tavējā gan bija garda un laba! Laikam tā ir arī labs balzāms taviem matiem… man galvā šaudās jautra ainiņa, tā, ka skaļi jāķiķina, un tagad man Deivam būs jāizskaidro manas jautrības iemesls!”

Bet Bredlijs, kā jau vīrietis, nespēja savaldīties, ar to nepalieloties. Viņš pārsūtīja visu saraksti sešiem citiem viņam pazīstamiem džekiem ar piebildi „Tas gan ir foršs kompliments no beibes, vai ne?” Savukārt viens no viņa tā saucamajiem čomiem aizsūtīja to tālāk vēl 14 cilvēkiem, piebilstot „Ubaga pārliecība. Esmu pagodināts šo padot tālāk.” Sarakste sākās 2000. gada 7. decembrī Londonā, pēc dažām stundām jau pārpludinot neskaitāmas pastkastītes un pat aizceļojot uz Jaunzēlandi. Klēra ar savu izteikumu kļuva slavena acumirklī. Tādā pakāpē, ka nabaga sievietei nācās slēpties, pametot ne tikai savu darba vietu, bet pat nomainot dzīvesvietu. Protams, šis nav vienīgais šāda tipa gadījums.

Taču arī Bredlijs neizvairījās no nepatikšanām. Būdams prestižas Londonas Sitijas advokātu firmas Norton Rose darbinieks, no darba devēju puses viņš tika apsūdzēts iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanā un firmas prestiža graušanā. Tomēr sākotnēji plānotās atlaišanas vietā priekšnieki aprobežojās ar rājiena izteikšanu. Kas, iespējams, visinteresantākais šādās interneta peripētijās, neviens nav īsti drošs, vai tās nav falsifikācijas. Piemēram, pats Bradley Chait tiešsaistes žurnālam The Register noliedza savu vainu, apgalvodams, ka kāds viņu izjokojis. Protams, pārsūtot e-pastu, nav grūtību tā tekstu papildināt vai izmainīt. Bet, ja tas tiešām bijis tikai joks, tad nu gan Bredlijs izāzēts pamatīgi.

Ieteicamā lasāmviela lai uziznātu vairāk par Claire Swire sarakstes gadījumu:

• Claire Swire – the full eMail exchange

Tūrists līdz kaulam

Īsi pēc 2001. gada 11. septembra traģēdijas Ņujorkā tīklā parādījās fotoattēls ar kādu vīru melnā cepurē, ar saulenēm un mugursomu, kurš stāv uz viena no Dvīņu torņiem, bet fonā redzams, kā tuvojas lidmašīna. Sākotnēji daži pat noticēja fotogrāfijas autentiskumam, taču vēlāk tika atklāts, ka tā ir kolāža. Tas gan neaizkavēja šo virtuālo tūristu apceļot simtiem tūkstošu datoru.

Uzmanīgi aplūkojiet šo bildi. Tūrista aizmugurē redzama ir lidmašīna, kas tuvojas Tirdzniecības centram, bet bildes labajā apakšējajā stūrī ir redzams datums “09.11.01″ – diena, kad notika terora akts, un divas lidmašīnas ietriecās torņos. Tā dēvētais The Tourist Guy, Tourist of death vai Waldo sāka parādīties arī citās asprātīgās fotokolāžās. Kā zvērināts tūrists, vienmēr nosvērtu sejas izteiksmi un nemainīgā pozā, viņš tika attēlots gan uz visdažādāko katastrofu fona, gan pamanījās iespraukties filmās un kur tik vēl ne. Dažkārt pat ar pirmo skatienu viņu ir grūti pamanīt, taču viņš tur ir (kā, piemērām, uz grupas The Beatles albūma vāka). Gan bilžu taisīšana, gan to meklēšana kļuva par vispārēju apsēstību. Parādījās arī speciālas lapas, kas apkopoja šīs bildes galerijās, piemēram, Tourist of Death un WTC Tourist, kā arī viņš parādījās privātajās lapās.

Kādu laiku nevienam nebija ne jausmas, kas ir Tūrista prototips. Līdz Ungāru ziņu portālā Index parādījās ziņa, ka Tūrista identitāte ir atklāta — tas esot kāds [tolaik] 25 gadus vecs ungārs, vārdā Peter. Savu uzvārdu tomēr viņš nevēlējās atklāt, jo negribēja, lai viņu piemeklē tāds pats liktenis kā Mahir Cagri vai Clair Swire. Saskaņā ar viņa teikto īstā fotogrāfija uzņemta Pasaules tirdzniecības centrā 1997. gada 28. novembrī. Pēc 11. septembra katastrofas viņš nolēmis nedaudz bildi „uzlabot”, pievienojot tai lidmašīnu. Joks gan bijis domāts tikai draugiem, taču viņi, pārsteigti par bildes ticamības pakāpi, sūtījuši to tālāk. Tādējādi neapzinoties viņi izkustināja pirmo akmentiņu un tīklā izraisīja pamatīgu lavīnu.

Iemesls, kāpēc tomēr Peter vēlejies paziņot par sevi, bija kāda cita viltvārža atmaskošana. Lieta tāda, ka pirms tam Brazīlijā kāds biznesmenis Jose Roberto Penteado uzdevās par īsto Tourist Guy, ne tikai izpelnoties popularitāti, bet arī reklāmas piedāvājumu no Volkswagen. Neskatoties uz zināmu līdzību, viņš tomēr nespēja pārliecinoši izskaidrot bildes rašanās apstākļus, aizbildinoties, ka tas esot draugu pastrādāts joks. Tomēr pēc ungāra parādīšanās Penteado atzinās un pat izteica atvieglojumu — laikam jau slavas nasta nemaz nav tik viegla. Savukārt ungāra sniegtās bildes, kur viņš redzams, apmeklējot Tirdzniecības centru, ir pārliecinošas.

Ieteicamā lasāmviela lai uziznātu vairāk par The Tourist Guy:

• He’s the Real Tourist Guy

Nāks jauna diena, nāks arī jauni varoņi. Taču, iespējams, pirms spiest SEND, no sākuma padomājiet. Rakstā izmantoti materiāli no Wikipedia.org, BBCnews, Wired News, The Register un citiem interneta avotiem. Viena no turpmāko rakstu tēmām būs par RSS barotnēm. To es rakstīšu tikko kā šī bloga RSS barotnei būs pierakstījušies vismaz 300 barotnes lasītāji, tāpēc nepieciešama tava palīdzība – pieraksties un esi pirmais, kas izlasīs gaidāmo rakstu.

Nesen man radās pārdomas par to, ka, iespējams, gadās ka kāda bloga lasītāju skaits, kas to lasa izmantojot RSS, ir lielāks nekā to skaits, kas apmeklē pašu blogu atverot lapu. Iespējams tāpēc Pods.lv nedod pilnu pieeju bloga RSS padevei, lai saglabātu augstāku apmeklētāju skaitu, kas apmeklē pašu blogu, nezinu… Taču tādus blogus kā ramuuns.id.lv, nextad.eu, melnamamba.lv, apblog.lv, ingaoz.com, ablog.lv un citus, iespējams, lasa vairāk RSS lasītāji, nekā ir to, kas tos apmeklē pašā lapā.

Šī doma mani noveda pie kādas citas – par to, cik tad vispār ir cilvēku, kas lasa blogus, izmantojot RSS. Par ko arī ir jautājums šī nelielā raksta virsrakstā. Caur RSS padevi lasītākie blogi Latvijā ir journal.lv, laacz.lv un pods.lv, kas ir arī apmeklētākie. Taču tikai laacz.lv lasītāju skaits caur RSS tuvojas tūkstotim – pārējiem diviem tas ir nedaudz virs pieciem simtiem, kas ir apmērām desmit reizes mazāk, nekā šo pašu blogu iknedēļas apmeklējums.

Vai tas nozīmē, ka kopējais blogu lasītāju skaits, kas izmanto RSS barontes, ir labi ja tūkstotis, vai pavisam nedaudz virs tā? Domāju, ka lielā mērā tā tas arī varētu būt. Kaut vai tāpēc, ka RSS, lai cik tas jocīgi neizklausītos, tomēr ir nedaudz advancētāks par e-pastu, kaut vai tāpēc, ka praktiski tam ir mazāk pielietojuma ikdienā, nekā tas ir e-pastam, un tāpēc par tā lietošanu aizdomājas mazāk cilvēku. Vismaz Latvijā. Līdz ar ko RSS lieto cilvēki, kas lielākā vai mazākā mērā darbojas web vai IT jomā, vai vismaz paši raksta blogus (un tādu, diemžēl, pagaidām ir pat mazāk nekā pieci simti).

Tieši pēc nedēļas es uzstāšos ar nelielu lekciju par jaunajiem medijiem, tai skaitā (un it īpaši) blogiem, kādas reklāmas aģentūras telpās Rīgā, kur auditorijā būs arī saistītās PR aģentūras un mediju aģentūras darbinieki. Kā tev sķiet, vai ir kas tāds, ko man īpaši vajadzētu uzsvērt, ko pieminēt šīs prezentācijas ietvaros? Šajā rakstā pieminētā tēma (RSS) varētu būt viena no tām, par ko būtu vērts runāt. Kas vēl?

Un, visbeidzot, atgriežoties pie šī nelielā raksta ievada daļas – pateicoties tādiem resursiem kā draugiem.lv/rssnews, ekstra.lv, nekur.lv, digg.lv un visiem citiem, kas vēl tikai radīsies, katrs raksts var būt izlasīts desmitiem un pat simtiem reižu vairāk, nekā kāds ir konkrētā bloga apmeklējums, kurā publicēts attiecīgais raksts. Nesenā akcija ar Alu Cilvēka video pārpublicēšanu apmērām 30 Latvijas blogos, no kuriem puse ir visai maz apmeklēti, varētu būt labākā ilustrācija šai raksta daļai, tā kā rezultāti stika sasniegti ļoti labi – mūsu video iekļuva ne tikai atiecīgās dienas, bet arī visas nedēļas Latvija.tv skatītāko video sarakstā.

Vai tu lasi jaunākos blogu rakstus, izmantojot RSS? Kāds vēl citos veidos tu izmanto RSS (sekošana līdzi kāda kalendāram, automātiska jaunāko ziņu saņemšana Skaipā, utu)? Kas ir svarīgāk – lielāks RSS lasītāju skaits, vai lielāks lapas apmeklētāju skaits? Un kas, tavuprāt, ir svarīgāk potenciālajam reklāmdevējam, vai jaunajiem, potenciālajiem bloga lasītājiem?

P.S. Piedodiet, ka nerunāju par to, kas īsti ir RSS, un kāds no tā labums, kā tas atvieglo dzīvi un kāpēc tas būtu jaizmanto. Par to, varbūt, kādā citā reizē…

Līdzīgi kā Krizdabz reiz apkopoja populārākos atslēgvārdus, pēc kādiem ir atrasts viņa blogs, šodien nolēmu arī es ielūkoties sarakstā, attiecībā uz šo blogu, un sniegt īsas atbldes tiem, kas meklējuši. Lūk, daži piemēri:

• artūrs mednis – jā, šis ir mans blogs, un tas ir tikai loģiski, ka meklējot pēc šiem vārdiem kopā rezultātu augšgalā parādās šis blogs. Šajā blogā es lielākoties rakstu vai nu privātas lietas, kas notiek ar un ap mani, maniem projektiem, vai vienkārši pārdomas par vienu vai otru lietu. Cenšos nepretendēt uz to, ka man vienīgajam ir taisnība uz pasaules, labprāt iesaistos diskusijā komentāros zem katra raksta. Tātad – jūs esiet atraduši to, ko meklējāt par visiem 100%.
• tv programma – nē, šeit nav TV programma, taču es reiz veicu nelielu eksperimentu, kā rezultātā pēc šiem atslēgas vārdiem šis blogs parādās visai augstu meklētājos. Šī bloga atbilstība šai meklētajai frāzei – 10%.
• dziesmu vārdi, dziesmu vardi – tieši tas pats, kas par tv programmu. Šī bloga atbilstība šai meklētajai frāzei – 10%.
• alu cilvēks, alu sieviete – patiesībā šo abu teātra izrāžu lapas ir šī un šī, taču tā kā es esmu šo abu izrāžu producents, lai arī lielāko daļu pilnvaru tagad esmu nodevis manai kolēģei Lindai, tad tik un tā par visām aktivitātēs šo abu izrāžu sakarā es bieži rakstu arī šajā blogā. Šī bloga atbilstība šai meklētajai frāzei – 90%.
• skype, skype virus – jā, es esmu daudz rakstījis par Skype, it sevišķi sen, sen atpakaļ, pirms vēl radās Digg.lv, kurā tagad turpinu rakstīt visus jaunumus saistībā ar Skype un citām lietām. Līdz ar ko, lielākoties, informācija attiecībā par Skype, ko atrodat manā blogā, varētu būt jau novecojusi. Un nē, man nav nekāda cita sakara ar šo kompāniju, tik vien kā tas, ka tā ir viena no 5 manām mīļākajām kompānijām pasaulē. Šī bloga atbilstība šai meklētajai frāzei – 20%.
• banketu keiterings – šis bija kārtējais eksperiments, vai pat demonstrācija kādam draugam par to, ka jāuzmanās no lapām, kas ir grūti indeksējamas meklēšanas sistēmām, tādām kā Google un Yahoo, ja vēlies savam jaunajam uzņēmumam pasūtīt www lapas izgatavošanu pie kāda dizainera vai programmētāja, un vēlies lai cilvēki to atrod meklējot internetā. Cita starpā, protams, minētā informācija attiecīgajā rakstā atbilst patiesībai, un kas ir pats labākais – pēdējās nedēļas laikā vismaz 3 cilvēki ar mani jau ir sazinājušies šajā sakarā. Šī bloga atbilstība šai meklētajai frāzei – 30%.
• sabiedriskās attiecības – pirms diviem gadiem es saņēmu apbalvojumu kā gada labākās mārketinga kampaņas organizētājs (par kampaņu izrādei Alu Cilvēks). Bez tam, savā ziņā es arī joprojām turpinu darboties sabiedrisko attiecību jomā lielākā vai mazākā mērā dažādu projektu ietvaros. Lai arī šo nepiedāvāju kā pakalpojumu uzņēmumiem, atsevišķos gadījumos iesaistos dažādu kampaņu vai organizēšanā, vai arī izdomāšanā, vai, kā minimums, ik nedēļu piedalos vismaz vienā breinstormā šajā sakarā dažādos Latvijas PR uzņēmumos. Šī bloga atbilstība šai meklētajai frāzei – 80%.
• paypal – lai arī esmu visai maz rakstos pieminējis šo norēķinu sistēmu, taču to lietoju visai bieži (pēdējā laikā gan kaut kādas problēmas uzradušās). Tomēr nedomāju, ka es pats vai mans blogs būtu labākais resurss informācijas par PayPal iegūšanai. Šī bloga atbilstība šei meklētajai frāzei – 30%.

Dati par pēdējo dienu populārākajām meklēšanas frāzēm, kas vedušas uz manu blogu, ir iegūti izmantojot Google Analytics bezmaksas www lapu statistikas mērījumu sistēmu. Pēc šīs statistikas uzskaites sistēmas datiem 39.46% manu blogu apmeklējuši tieši nākot no meklētājiem – Google, Live, Yahoo, MSN, AOL, Yandex, Latne, Search u.c., starp kurām populārākā, neapšaubāmi, ir Google. Lūk, vēl neliels saraksts ar interesantiem rakstiem par šo tēmu:

• Kā strādā Google
• Yahoo! apsteidz Google meklēšanas kvalitātē – apgalvo pētījums
• Skatiena izsekošanas pētījums Google rezultātu lapai
• Vai Google zina par tevi it visu?
• Yahoo meklētāja uzlabojumi
• Analytics Report Suite
• Google ar PageRank iesper blogeriem pa pakaļu
• Kāpēc Lietot Google Analytics?

Revolution News 1.0 by Brian Gardner ir maksas tēma. Līdzīgi kā iepriekš, tad es arī šajā sarakstā iekļāvu vismaz vienu maksas tēmu. Šīs cena ir 99 USD. Revolution News ir turpinājums web-dizainera Brian Gardner Revolution tēmu sarakstā (patiesībā šī ir šī saraksta otrā tēma). Pirmā bija vienkārši Revolution, kas, manuprāt, bija visai švaka. Turpretim Revolution News ir kā radīta prikš neliela interneta ziņu portāliņa. Kreisajā pusē iespējams izcelt vainu jaunāko ziņu (vai vairākas), vai dienas īpašo ziņu, bet pa vidu – jaunākās dažādās kategorijās, ar nelielu ievadu. Lieki piebilst, ka ievada garumu iespējams noteikt pašam, tā pat kā ziņu skaitu katrā no kategorijām, utt. Brian Gardner ir arī mana bloga pašreizējā izkata autors (ok, es pats tikai to nedaudz pārveidoju). Brian arī ir izveidojis Revolution Sport tēmu, kas man patīk vēl vairāk. Visām šīm trim Revolution tēmām gan ir viens liels mīnuss – kreisajā pūsē redzamā bilde nepaŗādās automātiski, publicējot jaunāko rakstu, bet gan ie jāievieto koda veidā page.php failā, kas ir diezgan slikti, tā kā vidusmēra lietotājs (žurnālists, redaktors, etc) šo var nezināt kā izdarīt.

ElegantBlue 1.0 by Nathan Rice ir lieliska divu ar pusi sleju tēma, tas ir, blakus rakstam labajā pusē ir labā sleja, kura sākas kā viena sleja, kas vēlāk sadalās divās. Lai arī izskatās visai tipiski blogiska, tā ir vienkārša, ļoti ērta lasītājiem un pašam bloga autoram, un ne velti tās nosaukumā ir vārds elegant. Labā sleja, kas sākas kā vienota un vēlāk sadalās divās, bija šīsvasaras trends Wordpress blogu dizainā.

Gossip City 2 by Design Disease ir tēma, kuru es gaidīju ar nepacietību pāris pēdējās dienas. Šī nav “vienkārši tēma”, bet gan “vienkārši lieliska tēma”, kuru var izmantot blogam, kas raksta par slavenībām, vai visādām dzeltenām lietām – baumām un tādā garā. Nedaudz pārveidojot, to var izmantot arī kādam meiteņu blogam, tā kā šajā tēmā viss ir bling-bling, un maigi rozā un zilās krāsas ir nodevīgas. Taču man šī tēma patīk, un kā jau visas šajā sarakstā, tā ir ļoti labi veidota.

MH_Tumblr by Matt Herzberger based on Theme by Richard Dunlop-Walters, nedaudz garlaicīgāka salīdzinājumā ar iepriekšējo, bet tā tas arī ir iecerēts, tā kā šī ir viena no retajām pieejamajām tumblelog tēmām. Patiesībā ta nav vienkārša tikai izkatā, bet arī savā funkcionalitātē – atverot rakstus, nav ne tikai iespējams tos komentēt, bet arī redzēt jau uzralstītos komentārus (ja tādi jau ir).

Rihanna 1.0 by Terry Ng, manuprāt, ir lielisks klasiskā minimālisma paraugs, kaut arī šo tēmu neatradīsi minimal tēmu sarakstos (jo tā ir pavisam jauna, un ir nedaudz pilnīgāka, nekā citas minimal tēmas). Šai tēmai ir divas sānu slejas (katrā pusē pa vienai), kas ir nedaudz ietonētas pelēkā krāsā augšā, kas pāriet aizvien gaišākos toņos zemāk.

Tumblelog 0.1 by Safirul Alredha, savukārt, ir visīstākā tumble bloga tēma, tā kā tā ir veidota pēc tumblr.com viena no standarta tēmu paraugiem. Ķā jau pieņemts tumblr-blog tēmām, tai neparādās virsraksts, bet katrs raksts tiek atvērts tikai ar masu saitīti kaut kur raksta malā, lai arī tas pat nav jādara – šādām tēmām tiek liegta iespēja komentēt rakstus, tā kā tie bieži pat nav raksti – pārpublicēts kaut kas kaut kur atrasts internetā – vai tas būtu video, kāda saite, citāts… Nu, te būs piemērs.

WP-Polaroid 1.0 by Adii ir pavisam jauna, ļoti oriģināla tēma, kas spēj atst\at pirmo iespaidu. Svarīgākais, liekas, ir tas, ka šo tēmu tieši tādu pašu izmanto arī tās veidotājs (web-dizainetris) pats savam paša blogam. Ja vien tev ir kaut nelielas iemaņas kā apieties ar Photoshop, tad melnā laukuma vietā vari ievietot savu foto, un izskatīsies, ka šī tēma tik tiešām ir dizainēta pirkš tevis. Atšķirībā no daudzām citām tēmām, tad šai ir arī ikonoņas pie komentāru, jaunāko rakstu un citām sadaļām blogā, kas padara šo tēmu vēl pievilcīgāku. Neslēpšu, ka tikko kā ieraudzīju šo tēmu, pirmā doma bija izmantot to manam paša blogam.

The Morning After 1.2 by Arun Kale ir tēma, kuras konfigurācija prasa zināmas, nelielas iemaņas, vai, kā minimums, izlasīt instrukciju kā tas darāms, lai parādītos kaut kāds rezultāts. Šī ir viena no retajām tēmām pasaulē, kas tiek uzskatīta un speciāli veidota kā magazine theme, tas ir, to var izmantot on-line žurnālam, nevis tikai privātam blogam. Kreisajā pusē augšā parādās īpaši izcelts raksts, zemāk – arī citu izcelto rakstu ievadi (sidenotes), un pa vidu – jaunāko rakstu virsraksti. Arī šo tēmu es pats vēlētos izmantot savam blogam, taču likās pārāk nopietna, profesionāla, stīva. Bet citādi – viena no manām pēdējo laiku favorite, ko var rādīt citiem kā piemēru tam, ka nav nepieciešami 3 mēneši un 3 tūkstoši latu, lai izveidotu (programmēšanu un dizainu izskaitot) šādu lapu, ja vien tev nevaig ko v;el vairāk (tad pačeko Drupal.org).

72 Class, a minmalist theme for wordpress by AlanWho? ir stilīgākā starp visām šeit uzskaitītajām, lai arī ne tik praktiska kā citas, galvenokārt jau dēļ tā, ka trūkst vismaz vienas sānu malas (kuras saturs gan ir pieejams lapas apakšā, sadalīts trijās mazākās slejiņās). Taču tā izskatās tik sexy, lai arī ir melnbalta, ka gribās pat atvērt blogu par jebko, tikai lai lietotu šo tēmu. Ja būtu jāizvēlas starp tumblr un šāda tipa, es ņemtu šo, taču atceries, ka tumblr tipa tēmām ir pāris citi plusi, tādi kā pilnīgi savādāka nozīme kategorijām.

Savukārt jau pieminētais Adii ir izveidojis savdabīgu atbildi iepriekš pieminētajai Revolution tēmai, un nosaucis to par “Your Revolution“, tādējādi ienākot magazine style tēmu tirgū, un tiešā veidā ne tikai konkurējot ar Brian Gardner, bet arī ieviešot pāris jauninājumus un idejas, kādā veidā varētu parādīties on-line žurnāliem raksti, jeb konkrētāk – bildes tajos. Iečeko šīs tēmas demo! Diemžēl pati tēma arī ir lejupielādējama par maksu (79 USD).

Šis desmitnieks ir īpaši interesants, tā kā ir daži stāri – tēmas, kas nupat kā kļuvušas gandrīz vai par nišas ikonām, ar kurām salīdzina un salīdzinās daudzas nākošās. Viena no tādām ir Revolution News, tā kā līdz šim bija visai maz magazine style tēmas, bet tagad tās sāk uzrasties kā sēnes pēc lietus – pēkšņi visi ir sapratuši, ka uz Wordpress var veidot lieliskus interneta žurnālus. Domāju, ka tā (par magazine style wordpress tēmām) ir atsevišķa raksta cienīga tēma, tā pat kā Tublelog tēmas.

Flickr tags: Revolution News, ElegantBlue, Gossip City, MH_Tumblr, Tumblelog, WP-Polaroid, The Morning After, 72 Class, Your Revolution, Rihanna

Technorati tags: Revolution News, ElegantBlue, Gossip City, MH_Tumblr, Tumblelog, WP-Polaroid, The Morning After, 72 Class, Your Revolution, Rihanna

Tā kā es nevēlos nedz noniecīnāt, nedz īpaši uzvērt neviena no stāstā pieminēto varoņu (Zelta Zivtiņa, Amigo, Double Faced Eels) vērtības un kvalitātes, it sevišķi tāpēc, ka es pazīstu personiski kā vienu, tā otrus un trešos, tad atļāvos vienkārši viens pret vienu pārpublicēt stāstu tādā formā, kā man to pārsūtīja uz e-pastu. Lasiet paši:

[...] Man zvana I.Lāce no mūsu vidusskolas Cēsīs, kur bijām ar Janu un Noru, un stāsta man sekojošo. Pie tam viņa man speciāli piezvanīja lai to
izstāstītu. :)

Atbraucot AMIGO pie viņiem ar Double Faced Eels un taisa kaut kādu šovu, kurā kaut kādi veči lej sausu info un grupa pēc tam ar jēliem tekstiem mēta krutos un stilīgos. Šie [bērni] esot prezentācijas vidū piecēlušies un pateikuši, ka ja jūs neprotat kā Zelta Zivtiņa smuki un interesanti noprezentēt, tad mēs vispār vairāk neko negribam dzirdēt, un Amigo nepirksim. Esot saplēsuši plakātus, un salipinājuši pie viņu busiņa, ar ko esot atbraukuši. Tā kā īsi sakot Amigo no turienes izsvilp

Tāds stāsts :)

Domāju ka stāsts ir visai pamācošs, un marketologiem būs ko papētīt. Tā pat kā t/c Galerija Centrs vadībai un PR cilvēkiem, taču tas jai ir pavisam cits stāsts, un neizslēdzu, ka visai apzināti kāds (konkurents?) vēlas, lai viss mūsu acīs izskatās tieši tā, kā to parādīja Bez Tabu.

Atgriežoties pie sākumā minētās tēmas – manuprāt tie, kas pareizi komunicē ar savu mērķa auditoriju, ir Zelta Zivtiņa un Toxic. Amigo un OKarte, diemžēl, nē, bet viss vēl priekšā (kaut arī atceros, ka pirms gadiem diviem līdz trim Amigo bija pat ļoti labas reklāmas, un arī panākumi toreiz bija strauji augoši). Plus lai piedod un neņem personiski pie sirds tie, kas strādā uzņēmumos, kas saistīti ar Amigo – runa ir tikai un vienīgi par mārketingu un komunikāciju stratēģiju. Produktam un pakalpojumiem, visdrīzāk, nav ne vainas…

Bet kāda ir situācija ar mūsu pašu vietējo Digg.lv? Uz ko tas visbiežāk ir saitējis, un kuri resursi ir vispopulārākie? Tā kā man nav pagaidām pieejama pavisam precīza un apjomīga informācija par vis vis biežāk saitētajiem resursiem, tad pagaidām es izmanto šo pavisam vienkāršu metodi, nosakot populārākos resursus Digg.lv lapās, izmantojot Google. Lūk, saraksts ar 50 populārākajiem resursiem, tas ir, tiem, kuri visvairāk ir parādījušies Digg.lv:

1. 1,140 digg.lv lapās pieminēts delfi.lv
2. 1,390 digg.lv lapās pieminēts tvnet.lv
3. 1,250 digg.lv lapās pieminēts blogiem.lv
4. 1,230 digg.lv lapās pieminēts draugiem.lv
5. 1,100 digg.lv lapās pieminēts apollo.lv
6. 989 digg.lv lapās pieminēts youtube.com.
7. 872 digg.lv lapās pieminēts onkulis.com
8. 787 digg.lv lapās pieminēts notesjokes.blogspot.com
9. 740 digg.lv lapās pieminēts google.com
10. 699 digg.lv lapās pieminēts krizdabz.id.lv
11. 681 digg.lv lapās pieminēts jaffa.lv
12. 573 digg.lv lapās pieminēts tribine.lv
13. 518 digg.lv lapās pieminēts hc.lv
14. 422 digg.lv lapās pieminēts laacz.lv
15. 382 digg.lv lapās pieminēts six.lv
16. 378 digg.lv lapās pieminēts journal.lv
17. 370 digg.lv lapās pieminēts krabjiem.lv
18. 365 digg.lv lapās pieminēts archija.info
19. 350 digg.lv lapās pieminēts yahoo.com
20. 334 digg.lv lapās pieminēts mashable.com
21. 329 digg.lv lapās pieminēts apple.com
22. 275 digg.lv lapās pieminēts itdarbs.lv
23. 270 digg.lv lapās pieminēts nozare.lv
24. 233 digg.lv lapās pieminēts wikipedia
25. 207 digg.lv lapās pieminēts techcrunch.com
26. 202 digg.lv lapās pieminēts burti.lv
27. 179 digg.lv lapās pieminēts svaigs.lv
28. 176 digg.lv lapās pieminēts gizmodo.com
29. 173 digg.lv lapās pieminēts rideit.lv
30. 170 digg.lv lapās pieminēts nombre.lv
31. 169 digg.lv lapās pieminēts myspace.com
32. 168 digg.lv lapās pieminēts zuz.lv
33. 160 digg.lv lapās pieminēts inbox.lv
34. 141 digg.lv lapās pieminēts lifehacker.com
35. 141 digg.lv lapās pieminēts microsoft.com
36. 138 digg.lv lapās pieminēts pointless.lv
37. 134 digg.lv lapās pieminēts engadget.com
38. 126 digg.lv lapās pieminēts pods.lv
39. 123 digg.lv lapās pieminēts sarkanais.lv
40. 121 digg.lv lapās pieminēts leta.lv
41. 109 digg.lv lapās pieminēts cnn.com
42. 102 digg.lv lapās pieminēts boingboing.net
43. 101 digg.lv lapās pieminēts arturs.jaffa.lv
44. 91 digg.lv lapās pieminēts wired.com
45. 68 digg.lv lapās pieminēts mxz.lv
46. 61 digg.lv lapās pieminēts google.lv
47. 55 digg.lv lapās pieminēts nekur.lv
48. 52 digg.lv lapās pieminēts pieroc.lv
49. 51 digg.lv lapās pieminēts sexblog.lv
50. 46 digg.lv lapās pieminēts RagiUnNagi.lv

Akon 0.82 by Terry Ng, divu sleju tēma, kur labā sleja pārtop (sadalās) divās nedaudz šaurākās slejās, kurās ir pietiekami daudz vietas, lai saliktu visu nepieciešamo tavam blogam. Šī, atšķirībā no visām pārējam, nav pavisam jauna tēma, taču to pamanīju pavisam nesen, un likās gana profesionala.

Basic2Col 2.4 by Kristin K. Wangen, arī divu sleju tēma, kurā gandrīz nav nekādu vizālo elementu – teksts šeit ir galvenais. Teksta izmērs gan virsrakstos, gan pašā saturā arī ir salīdzinoši mazs.

GenkiTheme – Fixed Width 1.1 by Genkisan, pēc savas būtības, ir līdziga Terry Ng tēmai, taču vizuāli škiet pat vieglāk uztverama.

Elixir Blue 3.5 by Michael Whalen ir tumša tēma. Lai arī man pašam ne pārāk patīk visas tumšās tēmas, šī ir visai interesanta, un ievērības cienīga tiem, kam patīk šāda tipa tēmas.

DL2 2.0 by Astereostudio & Devlounge. Blogeri ar nelielām priekšzināšanām ērti pārvietos kreiso sleju uz labo pusi, un tēma vairāk iegūs nekā zaudēs. Bez tam, atverot katru rakstu, tai šā kā tā pats raksts pārvietojas uz kreiso pusi, un labajā slejā parādās sleja. Bez tam, kā īpaša pievienotā vērtība in tas, ka šīs tēmas izstrādātāji ir Devlounge.

WinterDay 1.0.2 by Kristin K. Wangen, ir ļoti līdzīga Basic2Col tēmai, tikai šajā jau ir nedaudz vairāk grafisko elementu un krāsu. Taču tikuntā šo ieteiktu izvēlēties tiem, kam teksta daļa ir ļoti svarīga.

Eighteen v1 by Stephen Jones. Lai arī man nepatīk tēmas, kurām nav vismaz vienas slejas – šī ir tieši tāda, kurai nav nevienas sānu slejas. Un tik un tā šajā tēma ir kaut kas fascinējošs. Padoms: izmantojot šō Wordpress tēmu, ieteicams nerakstīt pārāk garus rakstu virsrakstus.

Hexed 1.0b by hex ir vēl viena “tumšā tēma”, kuru vēlētos izvelt starp jaunākajām. Salīdzinājumā ar Elixir Blue, tad šī patiešām ir tumša, un tai nav daudz nekādu gaišu un spilgtas krāsas elementu. No pieredzes varu teikt, ka šādas tēmas ir ļot pateicīgas video un foto publicēšanai.

Nomad 1.0 by Romow.com ir jautra, krāsaina divu sleju tēma, neskatoties uz to, ka tai ir asi stūri (es vēlētos kaut tie būtu noapaļoti). Ja ir nelielas priekšzināšanas, tad ļoti veiksmīgi var izmantot arī pašu tēmas augšējo daļu (oranžo strīpu).

Showcase by Small Patato ir vienīgā no šeit pārstāvētajām tēmām, kas ir maksas. Konkrētais attēlāredzamais piemērs, atšķirībā no augstāk redzamajiem, ir arī diezgan spēcīgi modificēts www.pupi.lv vajadzībām, taču vizuāli šī tēma tā arī izskatās.

Ja tevi ieinterisēja šis raksts, tad, iespējams, tevi varētu interisēt arī šīs sērijas iepriekšējais raksts: 30 jaunas, skaistas Wordpress blogu tēmas (ar ilustrētiem piemēriem un maniem komentāriem).

Sarunas atreferējumu varēs izlasīt tikai tie, kas pierakstījusies šī bloga RSS barotnei, tā ka droši pieraksties un saņem jaunākos rakstus vainu sava e-pastā, vai savā RSS barotnes lasītājā (nē, nu īstenībā es nezinu kā panākt to, ka raksts parādās tikai RSS, bet pierakstīties vari tik un tā).

1. European Bloggers Conference
2. Cross Media Week PICNIC’07
3. Cepumiņi “Space cakes“
4. Coffee Shop, zālīte
5. Maģiskās un citas sēnes
6. Amsterdamas transporta karte
7. Tūrisma informācijas centrs
8. Pārtika, kafejnīcas, pusdienas
9. Pilsētas kanāli, ielas, mājas
10. Sarkano lukturu rajons
11. Viesnīcas un tūrisma sezona
12. Lidmašīnas, lidostas, biļetes
13. Naktsdzīve, klubi, festivāli, koncerti
14. Kur īsti atrodas Amsterdama
15. Riteņi Amsterdamā

+ jebkas cits, kas ienāks prātā raksta veidošanas brīdī. Jācer ka līdz sestdienai šurp no Luksemburgas atbrauks arī DJ Heincha.

Jā, šis ir viens no tiem rakstiem, kuros tiek apkoptas, autora prāt, lieliskākās Wordpress blogu tēmas (templeiti, dizaina sagataves, sauc kā to pats vēlies). Tā kā pēdējo divu gadu laikā esmu izmēģinājis uz sava bloga vairāk kā simts tēmas, vismaz desmit ir lietotas šim vai citam blogam, kā arī (manuprāt) esmu redzējis 99% no visām līdz šim esošajām, tad nolēmu padalīties ar tām, kuras uzskatu par labākajām no pēdējā laikā redzētajām. Ceru, ka kādam tas izrādīsies noderīgi.

Šajā sarakstā apzināti neiekļāvu tās, kuras manā redzeslokā nonākušas bija senāk kā pirms mēneša. Tātad, zemāk redzamās Wordpress blogu tēmas ir ne tikai gana gaumīgas, bet arī pietiekoši jaunas lai tās vēl nelietotu simtiem vai pat tūkstošiem blogeru visā pasaulē. Ar retiem izņēmumiem, gandrīz nevienu no šīm nelieto arī Latvijas blogeri, kas strādā ar Wordpress.

Savukārt apkopot visu laiku, manuprāt, labākās Wordpress tēmas es neņēmos, tā kā sakarā ar servera maiņu vasaras sākumā liela daļa no savāktās “kolekcijas” palika tur (tātad – ir neatgriezeniski zaudēta), un man nav nedz vajadzības, nedz vēlmes meklēt tās no jauna (kā arī kādu varu aizmirst). Šajā reizē, tātad, orientējos vairāk uz jaunajām bezmaksas Wordpress tēmām, kas tirgū parādījušās pavisam nesen.

110584 by emptyspace, lieliska divu sleju tēma, kuā atvēlēts diezgan daudz vietas labajai slejai, un tik un tā paliek iespaids, ka rakstiem atvēlētais lauks ir nenormāli liels. Ideāla tēma tiem, kas raksta vainu garākus rakstus, vai arī biežāk ilustrē rakstus ar lielām bildēm.

Cms by Wonder, vienkārša, bet eleganta divu sleju tēma.

Cubez by Moses Francis, kurā vainu jāaizvāc, vai jānomaina augšējā bilde, tā kā tā ir statiska. Visādi citādi – arī vienkārša, ļoti blogiska tēma.

Custom Typographic Beta1-custom by Felipe Lavin, liekas, ir vienīgā no šeit aprakstītajām, kas nav publiski lejupielādējama tiešī šādā versijā, kā redzams zemāk (ja kāds vēlas – jautājiet, nosūtīšu), tā kā tā ir pārveidota tā paša autora Typographic parastā tēma. Kaut kad ākotnē uzrakstīšu arī par maksas tēmām, vai tām, kas veidotas pēc individuāliem pasūtījumiem. Šai konkrētajai ir pārāk šaura labā sleja, toties tai ir daudzas citas iespējas, kādas nav nevienā no šeit minētajām tēmām, tā kā dizaineris šo tēmu veidoja domājot par tumble blogging iespējām un funkcionalitāti.

Downtown Java 2-Column 1.0 by Brian Gardner, nedaudz gan atgādina to, kādi blogi izskatījās pirms 3 vai vairāk gadiem, taču tikuntā ir ļoti laba, gatava lietošanai bez liekas piepūles vai sarežģījumiem. Kafijas tasīti, protams, var nomainīt, ja vien negrasies rakstīt par kafijas pagatavošanas īpatnībām.

Theme by eBrand Marketing, visdrīzāk, varētu noderēt tiem, kam nepieciešama Wordpress tēma, pateicoties kurai blogs nedaudz līdzinās on-line žurnālam. Šajā gadījumā tiek īpaši izcelts jaunākais raksts, bet pārējie izkārtoti divās šaurākās slejās (problēmas sākas tad, kad bildes ir pārāk platas rakstiem). To, cik jaunākie raksti parādās platajā daļā, var regulēt pats, ja ir zināmas iemaņas. Šī tēma parādījās tikai pāris dienas atpakaļ, tā ka tā ir pavisam svaiga.

Grady 1.0 by A.M. Griffin – šī tēma man ļoti atgādināja mūsu pašu pirms pusotra gada veidoto Getting Real tēmu, tā kā šī ir visai netipiska, interesanta tēma, kas tavu blogu atšķirs no daudziem citiem. Pirms gada vai vairāk līdzīgi izkatījās 37signals.com blogs.

Modicus Remix 0.2 by Art Culture, līdzīgi kā 110584 tēmā, arī ir atstāts diezgan daudz vietas labajai slejai. Forša tēma, patīkami fonti, izmalcināts stils!

NewsTheme 1.0 by DesignDisease, tiem, kam nepieciešams nekas vairāk kā tikai blogs, kuram labajā pusē iznests viss nepieciešamākais. Uzsvars uz rakstiem. Tai pat laikā tēma atstāj visai nopietnu, cienījamu izskatu un iespaidu par autoru, ja vien bloga saturs ir attiecīgi kvalitatīvs, protams.

Photo Blog 1.0 by Bob, atšķirībā no visām iepriekšējajām, ir radīta tieši priekš foto-blogiem, līdz ar ko tā īpaši atšķiras no visam iepriekš uzskaitītajām. Domāju ka kaut kad vēlāk arī uzrakstīšu atsevišķu rakstu par wordpress tēmām, kas domātas dažādiem, nedaudz savādākiem mērķiem, nekā tikai blogošanai. Šo tēmu var apskatīt arī darbībā lomo.jaffa.lv (testa lapa, nekas vairāk).

Kā redzi, tad esmu ticis tikai līdz burtam “p”, un ja vēl skaitīji līdzi, un pamanīji ka šeit ir tikai 10 tēmu paraugi Tas nozīmē tikai to, ka turpinājums sekos…

Kā jau sākumā rakstīju, tad šīs nav visas, kuras vēlējos īpaši izcelt, un noteikti ka ir arī vēl foršākas. Iepsējams kādu no tām tu ieraudzīsi jau kādā no nākošajiem šī raksta turpinājumiem. Jebkuru no minētajām tēmām vari atrast un brīvi lejupielādēt to autoru mājaslapā (kur, starp citu, vari apskatīties arī to iepriekšējās tēmas). Gandrīz visas no šeit apskatītajām Wordpress tēmām ir gatavas lietošanai, tas ir, tām nav nepieciešams veikt sarežģītu rediģēšanu, papildus kodēšanu vai konfigurēšanu. Uzmanīgi izlasi apskatu arī autora lapā, tā kā varētu būt nepieciešams tikai aktivizēt dažus spraudņus (plugins), lai tēma darbotos pilnvērtīgi.

Par šo gadījumu nesen izlasīju kādā ārzemju blogā. Nezinu, vai tā ir taisnība, vai tikai anekdote, taču fakts ir ka šis darījums ar IBM ļāva strauji augt un attīstīties korporācijai Microsoft, bet Bilam Geisam kļūt par vienu no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Šis pagarais ievads ir sākums nelielai rakstu sērijai, kurā es vēlētos parunāt (un padiskutēt ar citiem blogeriem un blogu lasītājiem) par to, kāds tad ir patiesais labums, ko blogu autori gūst no saviem blogiem. Kāds sakars Bila Geitsa mātei ar blogiem? Par to nedaudz vēlāk. Pagaidām – nedaudz padomājot, mēs varam izsecināt sekojošas trīs labumu kategorijas, ko blogeri varētu gūt no saviem blogiem:

1. Tiešais materiālais labums, tas ir, labums, kas izmērāms visai precīzi ar naudu, ko ienesis blogs (ne bez autora līdzdalības veidojot saturu, protams):
   a) par reklāmām, kas izvietotas blogā,
   b) par maksas rakstiem vai saitēm,
   c) affilate programmas (ieteikumi),
   d) u.c…
2. Netiešais materiālais labums, tas ir, tāds, kas arī izmērāms ar naudu, bet blogs ir kalpojis tikai pastarpināti, un bloga autors ienākumus ir guvis no citām savām profesionālajām darbībām:
   a) sarakstījis un pārdod grāmatu, apmācības,
   b) ir dizaineris vai programmētājs,
   c) sniedzis mārketinga vai cita veida konsultācijas,
   d) u.c..
3. Labumi, kas nav precīzi izmērāmi ar naudu, vai pat neienes tiešus (papildus) ienākumus, taču kalpo:
   a) savas ietekmes celšanai,
   b) sava darba atvieglošanai,
   c) jaunu kontaktu dibināšanai,
   d) sava vārda popularizēšanai,
   e) eksperimentiem un jaunas pieredzes iegūšanai,
   f) savu politisko, reliģisko vai citu uzskatu publiskošanai,
   g) u.c..

Šeit gan es runāju par privātpersonu, ne korporatīvajiem blogiem, kaut gan pasaulē jau ir daudzi blogeri, kuri sen vairs nestrādā algotu darbu, un viņu privātais blogs, faktiski, arī ir tāds kā neliels korporatīvais blogs – viņu pašu individuālajam uzņēmumam. Tā pat es nerunāju par dažādiem psiholoģiskajiem aspektiem, tādiem kā izrādīšanās un citiem, tā kā par tiem lai runā profesionāli psihologi. Ja mēs runājam par korporatīvajiem uzņēmumiem, tad arī jebkurš no iepriekš minētajiem varētu būt par iemeslu, kāpēc arī uzņēmumi veido savus blogus, kaut gan esmu novērojis, ka visbiežākie iemesli ir:

• “tā dara mūsu konkurenti”, un/vai “tas tagad ir moderni un progresīvi”,
• “šādā veidā mēs varam labāk komunicēt ar saviem klientiem (veidot atgriezenisko saiti)”,
• “mēs parādam savu profesionalitāti mūsu auditorijas un potenciālo klientu acīs”,
• pie lielāka ikdienas apmeklējuma – neslikta “iespēja reklamēt savus jaunākos produktus un pakalpojumus”,
• u.c..

Līdzīgi kā esmu darījis iepriekš, tad arī šī rakstu sērija top šeit, tagad uz vietas, un turpinājumi vēl nav uzrakstīti. Tāpēc, pirms es to daru, es būtu ļoti pateicīgs, ja lasītāji kas iebilst, vai vēlas kaut ko papildināt pie iepriekš rakstītā, to arī darītu, tā kā tas ļoti palīdzētu turpmākajos turpinājumos, kuros es centīšos sīkāk un detalizētāk saprast un ilustrēt ar piemēriem katru no minētajiem punktiem.

Varbūt beigās mēs arī sapratīsim kāds sakars Bila Geitsa mātei ir ar blogiem.

Pirmkārt, esot ārzemēs nedaudz labāk strādājās – tu labāk organizē savu laiku, apzinoties, ka tev ir ierobežota pieeja internetam, dārgas tālsarunas, vai citu iemeslu dēļ. Beigās tu spēj izdarīt vairāk, nekā ik dienas esot uz vietas dzimtenē. Turpretim otrs novērtējums ir pilnīgi pretējs – atrodoties ārzemēs tā īsti nemaz negribās strādāt, bet vairāk gribās paslinkot, atpūsties, runāties, pastaigāties… Tā nu sanāk, ka kaut vai uz pāris dienām, tu spēj gan sakarīgi, produktīvi un rezultatīvi strādāt, gan arī spēj labi atpūsties. Un ja darbs ir saistīts arī ar atpūtu – vēl jo labāk.

Attiecībā uz manis pieminēto BlogCamp 2007 – mēs ar Maksimu esam vieni no šī pasākuma organizatoriem. Savukārt tiem, kas vēlas arī turp doties, vienkārši vajadzētu doties uz pasākuma lapu, un reģistrēties. Dalība konferencē ir brīva visiem interesentiem, bet atsevišķiem dalībniekiem, iespējams, tiks rasta iespēja segt ceļa izdevumus un nodrošināt dzīvošanu.

Sveiciens visiem no Kijevas.

Ik pārdienas nākas dzirdēt no paziņām sakām, ka vainu tie arī ir domājuši izveidot savus blogus, bet nezin kur un kā to izdarīt, vai arī tikko to ir izdarījuši. Šajā rakstā neiedziļināšos blogošanas niansēs, tehniskos sīkumos vai kaut kādās filozofiskās pārdomās, bet nosaukšu tās adreses, kuras man pirmās nāk galvā, kad kāds jautā “kur izveidot savu blogu“.

Vispirms cilvēkam jāmēģina saprast, ko viņš īsti vēlas ar savu blogu darīt un panākt, tas ir, par ko viņš vēlas rakstīt, kas būs tie, kas lasīs, kāpēc lasīs, utt. Atbildot uz šiem vienkāršajiem jautājumiem, topošais blogeris var izvēlēties virzienu, kādā doties sava pirmā bloga virzienā. Esmu apkopojis iespējas, un izdalījis trīs virzienus, kādos var skatīties pēc sava bloga. Lūk, kādi tie būtu:

A virziens

100% privātais blogs, ar savu domēna adresi vai apakšdomēnu, paša izveidotu vai piemeklētu gatavu dizainu, kas darbojas uz kādas no populārākajām blogu platformām.

Šis virziens, iespējams, nav īstais, ar ko sākt tiem, kas tikai tagad sāk, un vēlas pamēģināt, tā kā nezin vēl īsti kas no tā visa sanāks. Taču ja tomēr tu esi nolēmis, ka vēlies lai tavs blogs būtu tāds, kā Laacz.lv, Pods.lv vai Onkulis.com, tad ir jēga padomāt par šo virzienu. Sākumā izvēlies domeinu, tad iegādājies hostingu (tups.lv, itrisinajumi.lv, u.c.), un pēc tam izvēlies sava bloga platformu (wordpress.org, b2evolution.net, u.c.), uz kā tas viss darbosies. Šeit lieti noderēs vainu paša tehniskās priekšzināšanas, vai arī kāda pieredzējušāka vērtīgs padoms. Tā ka nekautrējies, vari jautāt arī šī raksta komentāros, un ja ne es, tad kāds, jācer, atbildēs uz taviem jautājumiem.

B virziens

Privātais blogs kādā no esošajiem bezmaksas blogu resursiem, tādējādi neiztērējot ne lata, nedz arī mēģinot apgūt kaut kādas tehniskas zināšanas.

Šis, iespējams, varētu būt labāks risinājums tiem, kas tikai tagad vēlas izveidot paši savu blogu, kurā aprakstīt ikdienā piedzīvoto, redzēto, pārdomas, un apkārt notiekošo. Šajā gadījumā izdevumi ir praktiski nulle, iepriekšējās tehniskās zināšanas vispār var nebūt, atliek tikai izvēlēties kādu no ši pakalpojuma piedāvātājiem. Šobrīd vērā ņemamākie ir six.lv un blogiem.lv. Mans paša blogs ir uz zem jaffa.lv domeina, un lai arī jaffa.lv nekur to publiski nesludina, šeit vari pierakstīties un izveidot arī sev blogu (pagaidām gan šis serviss netiek attīstīts, bet varbūt ka nākotnē kas mainīsies), ar savu adresi.

No ārzemēs populāriem servisiem varētu izcelt wordpress.com un blogger.com. Plusus šai izvēlei, domāju, varētu saskaitīt vairāk kā mīnusus, tā kā tu neesi pārliecināts ko īsti vēlies darīt, kāpēc, kā tas viss sanāks, un vai pēc gada tu vēl to vēlēsies darīt, tas ir, veikt jaunus ierakstus savā blogā. Onkulis tieši tā sāka, un tagad – viņš jau ir pārgājis uz variantu A, ko tu varēsi izdarīt vēlāk jebkurā brīdī vēlāk (pastāv arī uzskats, ka tā jādara ir no paša sākuma).

C virziens

Iesaistīties kolektīvajā blogošanā – sameklē lapu, kura tev patīk, kurā tev škiet interesants tas, par ko raksta daudzi citi!

Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka man patīk ņemt to, kas domāts peldēšanai, un mēģināt izdomāt ka ar to varētu lidot, vai otrādi. Tas pats arī attiecībā uz blogošanu – bez šī bloga man pašam ir vēl vairāki citi blogi, kurus gan nevarētu nosaukt par privātiem blogiem, taču jā – tiem ir atsevišķa adrese, bieži pat sava RSS padeve, līdz ar ko tie nav ne būt sliktāki par šo blogu, tā kā arī publicētos rakstus citi var komentēt. Šeit es runāju par tādiem servisiem, kas piedāvā tev izveidot savu profilu, pat savu apakšlapu, un iesaistīties kopējajā komūnā, kur jau ir desmitiem, simtiem vai pat tūkstošiem citu lietotāju. Atkarībā no servisa, tev vainu ir iespēja savu lapu izveidot tādu, kādu tu vēlies redzēt, vai arī iespēju praktiski nav, un tu piedalies kopējā bloga rakstīšanā, tātad, tāds kā kolektīvā līdzdalība visos procesos.

Šeit es varētu minēt klab.lv, kas, liekas, ir viens no populārākajiem reģistrēto cilvēku skaita ziņā (pats gan šo neizmantoju). Cita iespēja – reģistrēties Digg.lv. Digg.lv tev būs iespēja rediģēt savu profilu, būs savu rakstu RSS adrese, paša bloga adrese, utt. Vēl citas iespējas – Kodari.lv, Mobs.lv, utml. Interesanti, ka ja tu izvēlēsies C virzienu, tad tev arī ir jāpieņem katras no servisu nosacījumiem, vai virzieniem, tas ir, Digg.lv ir domāts ziņu, jaunumu publicēšanai, Kodari.lv – tev ik pēc pāris minūtēm jāraksta par to, ko tu dari un ar ko nodarbojies, bet Mobs.lv visus ierakstus tu vari veikt tikai no mobilā telefona, un tev jāsūta būtu bildes. Kolektīvā blogošana, viennozīmīgi, ir laba tad, ja tu tiešām jūti ka tas, par ko pārsvarā tiek rakstīts viena vai otrā vietā, kādā veidā tiek rakstīts un viss ir tuvs tev, tavām interesēm, utt.

Protams, vienmēr paliek iespēja izvēlēties vienkāršāko ceļu – ielogoties savā draugiem.lv kontā, izvēlēties “Dienasgrāmatas”, un vest savu blogu tur. Es gan daru tā – šajā blogā es rakstu par to, kas notiek ar mani pašu, maniem projektiem, vai manas pārdomas, līdz ar ko šis ir mans privātais blogs. Savā digg.lv blogā es rakstu par dažādiem interesantiem notikumiem un jaunumiem, kas mani tiešā veidā neskar, bet varētu šķist interesanti citiem, vai es pats vēlāk varētu atrast ātri un ērti šos resursus, par kuriem rakstu. Mobs.lv blogā es savu profilu turu tāpēc, lai no sava vai cita tālruņa, kad tas nepieciešams, es varētu nosūtīt bildes uz Mobs.lv, kur tās automātiski publicējas.

Atruna: man ir zināms sakars ar Jaffa.lv, Mobs.lv un Digg.lv, tā kā esmu viens no visu šo projektu veidotājiem.

del.icio.us tags: digg.lv, mobs.lv, svaigs.lv, itdarbs.lv, kodari.lv, klab.lv, six.lv, blogiem.lv, jaffa.lv, darugiem.lv

Papildināts: lai tu no paša sākuma nepārcesntos ar blogošanu, un vēlāk nezinātu ko ar to visu darīt, lūk 12 vienkārši, bet vērtīgi padomi, kurus ievērojot viss būs labi :).
Papildināts 2: 10 produktīvas blogošanas ieteikumi no pieredzējušiem blogeriem ārzemēs.