Vai tev nekad nav bijusi sajūta, ka internets ir sasniedzis savu attīstības kalngalu, un – viss, vairs nekas jauns netop, nekas interesants, jauns un radošs nenotiek?! Man – nekad. Pēdējo dienu laikā manā redzeslokā nonākušas dažādas interesantas lapas (servisi), ar kurām vēlos iepazīstināt arī tevi. Ceru ka kāda no tām būs gana noderīga un interesanta. Ja kādā no šīm sadaļām tu zini vēl kādu, ko būtu vērts pieminēt, droši to dari šgī raksta komentāros.

Twitter

To, kas ir Twitter, domājams, ik dienas jo mazāk cilvēkiem jāstāsta. Un ja arī būtu jāstāsta, tad šī ir vien no grūtāk izskaidrojamajām lietām internetā. Tai pat laikā Twitter lieto tik liels cilvēku skaits, ka būtu stulbi to neizmantot, radot priekš viņiem vairāk vai mazāk noderīgus servisus. Lūk, daži no jaunākajiem, kas ir gana interesanti un pat ļoti noderīgi.

Tweetscan.com ir viens no, iespējams, desmit vērtīgākajiem servisiem, kas radīti tikai priekš Twitter – tas meklē visos Twitter ierakstos pēc jebkura tevis ievadītā atslēgvārda, bet tu vari meklēt arī kāda konkrētā Twitter lietotāja ierakstos, vai pat noteikt laika intervālu, kurā vēlies meklēt, utt.. Tā pat ar tā palīdzību vari veikt Twittera monitoringu, kad tev tiks piesūtīta ziņa, tiklīdz kāds publicēs kaut ko kas tevi interesē.

Microrevie.ws – lapa, kurā dažādi cilvēki (jā, jā, arī tu un es) var brīvi vērtēt kaut ko, vai tā būtu kāda dziedātāja jaunākā dziesma, vai kādā izlasīta grāmata, redzēta filma, utt.. Lai arī tikai liekas, ka šim servisam varētu būt mazāka lietderība nekā iepriekšminētajam, tomēr padomājiet – ja šādā veidā vēlāk būs iespējams izsekot līdzi arī vērtētākajiem notikumiem, vizaugstāk novērtētajiem mūzikas ierakstiem, grāmatām…

Track this ir vienkāršs veids kā būt lietas kursā kur šajā brīdī atrodas tava krava, vai paciņas sūtījums (ja izmanto FedEx utml).

Hahlo.com arī ir jauna lapa, bet pagaidām es neesmu īsti atklājis tās nozīmi. Ir kādas idejas?

Google Maps

Es bieži redzu cilvēkus, kas vēlas veidot kādas jaunas lapas, kaut ko no jauna programmēt, būvēt… Kaut arī, ja tā paskatās, tad pasaulē ir tik daudz jau gatavu iespēju, kuru tikai vajag mācēt izmantot. Tie, kas pagājušajā nedelejā apmeklēja BridgeCamp, iespējams, redzēja lielisko prezentāciju par Googles kartes izmantošanas plašajām iespējām. Žēl, ka debašu laikā es atcerējos par Chicagocrime.org, bet piemirsu pieminēt Wikicrimes.org, tā kā šī lapa ir tuvāk prezentācijas tēmai.

Wikicrimes.org – lielisks veids kā izmantot gōgle Maps. Atsķirībā no Chicagocrime.org, šajā lapā informācija ir par visu pasauli, un to pievieno paši lapas apmeklētāji. Tā kā lapa ir samērā jauna, tad arī informācijas vēl ir pārāk maz, kā arī tā pati, lielākoties, par ASV.

Communitywalk.com katrs pats var veidot savu karti, noteikt vai tā ir publiski rediģējama, vai tikai man pašam, un atzīmēt tajā kaut vai visas Latvijas bibliotēkas.

Gmap-pedometer.com ir ļoti noderīga lapa ceļotājiem, vai vienkārši interesentiem, kas vēlas (salīdzinoši precīzi) noteikt cik liels attālums ir no vienas pilsētas, līdz citai. Tā, piemērām, es uzzināju, ka ja es ar auto taisnā ceļā dotos no Rīgas uz Liepāju, tad uz Ventspili un no turienes atpakaļ uz Rīgu, tad kopējais attālums būtu 465 km. Protams, ja pa taisno…

Housingmaps.com ieliku šajā sarakstā tikai kā piemēru, tā kā tajā tik attēlota informācija no craigslist.org, lielākā ASV informācijas uzziņu avota internetā (ala ss.lv vai reklama.lv Latvijā, tikai masīvāk). Housingmaps.com ir iespēja ne tikai izvēlēties īrēt vai iegādāties dzīvokļus un mājas pēc tā, kur tie atrodas, bet arī atlasīt pēc cenas. Esmu pārliecināts ka ieviest šo Latvījā pavisam nav grūti.

iPhone

Šis, liekas, ir pirmais ieraksts, kurā es atklāti un tieši pasaku – iPhone tik tiešām ir labs. Tie, kas mani pazīst, neļaus samelot, ka es esmu visai liels Mac skeptkļis, tas ir, es daudzkārt esmu redzējis dzīvē gadījumus, kad viena vai otra programma nestrādā uz Mac portatīvajiem datoriem, nav iespējams pieslēgt videoprojektoirus, utt.. Ta pat man arī ir vienmēr licies, ka visi Apple produkti ir vairāk stils nekā reāls, funkcionāls labums tā lietotājiem. Ak, kā gan es visu šo laiku kļūdījos… iPhone pilnībā mainīja manas domas par Apple. Vienīgā lieta, kas man trūka manā jaunajā iPhone, tā bija iespēja filmēt video. Tāpēc arī sameklēju šos trīs servisus, kas to ļauj darīt.

uShow.com ieraksta video, bet nepieciešama reģistrācija mājaslapā. Tā kā šis serviss vēl atrodas beta izstrādes stadijā, tad es uz to arī lieku vislielākās cerības. Bez tā, kad tas ļauj ierakstīt video, tas arī piedāvā visai plašas iespējas ko ar to darīt. Tas ir – ne tikai saglabāt, mainīt nosaukumu, dzēst… Bet arī nosūtīt vai automātiksi publicēt kādā no lapām, kur jūs to savādāk varat izdarīt no sava datora.

iPhonevideorecorder.com maksā 20 dolārus. Man bija tā laime to izmēģināt, bet, tā kā izmēģināt varēja tikai 5 reizes, līdz 30 sekunzu video, tad nevaru spriest cik tas patiesībā ir labs.

PBF ShowTime, liekas, ir bezmaksas, un ari ieraksta video un skaņu. Es gan nesaprpotu ar ko tas varētu būt labāks par ieprirekšējo, bet nezinu arī kāpēc lai tas būtu sliktāks, līdz ar ko, ja jau bez maksas, tad es izvēlētos šo.

Flickr

Flickr es lietoju sen, liekas, kopš tā pašiem sākumiem, un pēdējos 3 gadus es par tā servisiem maksāju, jo esmu ļoti apmierināts. Pasaulē i daudz un dažādi servisi, kas piedāvā visneiedomājamākāas lietas, ko varētu darīt izmantojot Flickr servisu. Šīs būs tikai dažas, jaunākās, kādas man nācies redzēt.

Flickr Toys – lapa, kurā atradīsi 7 dāžādus tūļus kā labāk izmantot Flickr, un ko no tā var dabūt ārā.

Flickr Storm – ērts veids kā skatīties bildes, kuras tiek atlasītas pēc viena vai otra atslēgvārda.

Dažādi

CNN Shirt – manuprāt ļoti, ļoti kreatīva apa. es nezinu cik daudz cilvēku iegādājušies šis 20 dolāru vērtos kreklus ar CNN ziņu virsraktsiem, taču pati pieeja un sistēma ir ļoti laba. Bez tam, lai arī tas neienesīs daudz papildu naudas priekš CNN, tas radīs zināmu buzz par viņiem.

Trendpedia.com ir krietni noderīgās resurss par iepriekšmineto, tā kā šajā lapā mēs varam izsekot trendus, proti, kas ir populārāks blogosfērā, par ko ir ticias vairāk runāts (rakstīts), un šos datus iespējams arī vizualizēt. Ja mēs skatāmies uz Latvijas situāciju, tad nēsmu pārliecināts cik tā būtu precīza, taču globā līmenī – noteikti ka ir vērts ieskatīties šajā lapā.

Kā to izdarīt? Pavisam vienkārši. Atliek tikai savā blogā ievietot attiecīgo kodu, un video būs apskatāms:

P.S. Esmu Flickr Pro lietotājs jau vairāk kā divus gadus un esmu ļoti apmierināts. Arī Flickr Video liekas daudz, daudz profesionālāks un ērtāks (arī kvalitatīvāks), nekā YouTube vai Google Video. Pagaidām Flickr Video strādā arī labāk, video ielādējas ātrāk, nebremzē apskates laikā, utt.

PAPILDINĀTS: Lai ievietotu video savā blogā, ir jāielogojas savā Flickr kontā, kur var dabūt attiecīgo video kodu. Tur pat visai ērti var izvēlēties video izmēru. Savukārt tiem, kas vēlas publicēt Flickr savu video, der atcerēties, ka runa ir tikai un vienīgi par 90 sekunžu video. Manuprāt Flickr šādā veidā pasaka, ka "mēs orientējamies nevis uz visiem, kas veido video, bet tiem, kas uzņem tos ar saviem digiālajiem fotoaparātiem". Kas nozīmē ka nedz filmas, filmu treileri vai mūzikas video šajā servisā nebūs atrodami.

Nosūtīju jautājumu kurtuesi.lv veidotājiem, taču nekādu atbildi līdz raksta tapšanas brīdim neesmu saņēmis. Redzēs, ko viņi atbildēs citiem medijiem. Turpretīm mixx.com vakardien pastāstīja, ka ir pārsteigti par šādu rīcību, un uzskata ka kurtuesi.lv lapas veidotāji ir mulķi, jo noenovāca autortesību atsauci. Taču mixx.com nekādus soļus spert netaisās, tā kā, principā, ja kāds tevi kopē, tad tas nozīmē, ka tu esi labāks.

Kāpēc es vispār par šo stāstu?

Tāpēc, ka tas viss ir noticis vienas diennakts laikā – gan projekta prezentācija, visi minētie raksti blogos, komentāri, utt.. Ja kāds jautās ar ko atšķiras jaunie mediji no vecajiem, tad šo droši variet minēt kā vienu no piemēriem. Lielāko daļu uzietās informācijas par šo gadījumu ir atklājuši tieši komentāru aurtori, nevis paši rakstu autori blogs. Internetā mūsdienās kļūst aizvien grūtāk ko noslēpt, pat tad, ja mēs atrodamies šeit, bet viņi – tur.

Vienīgais, kas vēl joprojām runā par labu vecajiem medijiem (drukātajai presei, TV, radio), tad tā ir spēcīgāka sagatavošanās, izpētes darbs un redakcijas klātesamība starp raksta autoru un lasītāju. Jebkurā gadījumā – tas ir tikai laika jautājums, un arī šajā virzienā jaunie mediji būs soli priekšā. Jau tagad ir vairāki jauni interneta projekti, kur tas tiek visai prasmīgi risināts. Bet par to kādā citā reizē…

Tai pat laikā lielie, tradicionālie mediji ne ar vienu vārdu nepieminēja par šo visai nepatīkamo incidentu – te ir šodienas raksti Neatkarīgajā, DB.lv un L-Diena. Līdz ar ko es varētu rezumēt – blogi un tradicionālie, lielie mediji viens otram palīdz. Apvienojot iegūstamo informāciju abos mēs varam iegūt daudz vairāk. Lūk, tas varētu būt interesants nākošais projekts, ko attīstīt. Kaut kas līdzīgs BuzzFeed.com, vai savādāks…

P.S. Tikko arī DB.lv uzrakstīja: “Nesmukums portāla kurtuesi.lv lauciņā“. Vai kurtuesi.lv īpašnieki ir SIA Envirotech?

Šī ir viena no interesantākajām diskusijām, kurās esmu piedalījies līdz šim. Visvairāk izbrīna, ka tā notiek ļoti mazā telpiņā, kur visi (20 cilv.) sēž gandrīz vai kā aplī, tuvu viens otram. Pa kreisi no manis sēž Jyri Engeström (viens no Jaiku.com dibinātājiem). Viena no retajām diskusijām, kur notiek ļoti aktīva publikas iesaistīšanās.

Lūk, saraksts ar visām desmit diskusijām, kurās vainu jau esmu, vai vēl piedalīšos es pats. Dažas no tām bija lieliskas, dažas mazāk interesantas. Diez vai es par katru no tām kaut ko rakstīšu, varbūt pavisam nedaudz, piemērām, par twitter un jaiku, bet vēl neesmu par to pārliecināts.

1. 212 BarCamp
2. European Bloggers Conference: Thursday
3. Zapping or Surfing
4. Experience Economy
5. Portable Social Networks
6. Digital Pioneers
7. European Bloggers Conference: Friday
8. Creative Money Salon
9. Virtual Worlds
10. Fablab Launch Meeting

Pirms tam uzstājās The BOBs – Best Of Blogs projekta vadītājs Gabriell Gonzalez Zorrilla. Šo lapu biju jau skatījies agrāk, tā kā man bija izveidojies jau savs priekšstats. Nepareizs.Tā kā šīs prezentācijas laikā biju citviet, pēc tās aprunājos ar Gabrielu, un biju visai pārsteigts par to, cik kļūdīgi es biju domājis par šo projektu. Uztvēru šo lapu kā vienu no kārtējajām šāda tipa lapām.

Patiesībā BOBs atsķiras no Webby un līdzīgajām ar o, ka tajā uzvarētājus nenosaka sabiedrība, bet žūrija, kā arī lapā vairāk par vienkārši foršiem blogiem varam atrast tiešām interesantus, jaunu pojektus, dažādus tematiskos blogus dažādās valodās, un tā tālāk. Tā kā blogu pieteikšana uz The BOBs beidzas šo svētdien (sākumā cilvēki iesaka, tad dazādās valodās runājoši redaktori pārskata, vai starp tiem nav spamblogu, pornogrāfijas, vai vispār tas nav blogs, utt), un jau atlasītus blogus nodod žūrijas vērtējumam, tad iesaku padomāt arī mums – vai mēs kādu iesakām no Latvijas blogiem? Ak, jā, tam jābūt kādā no valodām, kādā viņi pieņem ieteikumus, un latviešu start tām nava…

Šodien vakarā man ir sarunāta vizīte-ekskursija uz Wakoopa.com biroju (ceru ka līdz vakaram pilnībā nebeigsies baterija fotokamerai), kas, pēc citu aciliecinieku stāstiem, ir ļoti kruts, stilīgs un alternatīvs, kurā vai ik nedēļas notiek biznesa tikšanās, kas patiesībā ir reālas mājas pārtijas, riktīgi labi tusiņi. Ja vein spēšu, tad vakarā uzrakstīšu sarunas ar Cory Doctorow no BoingBoing.net atreferējumu. Diemžēl vakar nespēju…

Technorati tags: Twitter, Wakoopa, Sxip, Best Of Blogs, Jaiku, Flickr

del.icio.us tags: Twitter, Wakoopa, Sxip, Best Of Blogs, Jaiku, Flickr

Flickr tags: Twitter, Wakoopa, Sxip, Best Of Blogs, Jaiku, Flickr

Protams, ka visi šie iepriekš minētie sociālie tīkli ir lieli. Interesanti, ka lielie kļūst vēl lielāki (Draugiem vien jau ir vairāk kā miljons reģistrēto lietotāju, kas varbūt nav tik daudz uz pasaules fona, taču ņemot vērā reģiona īpatnības, rezultāts ir visai vērā ņemams), kā arī daudzi citi servisi (un lapas) izstrādā un pievieno šo “draugu” funkcionalitāti savās lapās. Tā pat arī visus šos servisus es varētu iedalīt četrās lielās kategorijās:

• atvērtie sociālie tīkli, tādi kā Myspace, kur katrs var reģistrēties, komentēt jebkura lietotāja profilā, piedalīties gandrīz visās aktivitātēs, kā arī visa informācija ir publiski pieejama (neskaitot personisko saraksti un dažus izņēmumus),
• slēgtie sociālie tīkli, tādi kā Facebook (daļēji), kurā kāda lietotāja profilā vai pie bildēm komentāru atstāt var tikai tie, kurus tu esi apstiprinājis kā draugus, vai ari tādi kā Draugiem, kur gandrīz nekāda informācija nav pieejama nereģistrētajiem lietotājiem,
• mikro-blogveidīgie sociālie tīkli, kur komentāru savā profilā vari ierakstīt tikai tu pats, no kuriem populārākie šobrīd ir Jaiku.com un Twitter, kuros cilvēki stāsta ko tie dara, kā arī uzlecošā zvaigzne – Pownce,
• servisi ar sociālo tīklu funkcionalitāti, kas nav to galvenais uzdevums (flickr.com, digg.com, utml lapas), kurās visi reģistrētie lietotāji var viens otram nosūtīt ziņojumus, ļaut vai liegt kādai lietotāju grupai komentēt bildes vai citas aktivitātes, bet tas nav galvenais šī servisa pakalpojums, pretēji divām pirmajām kategorijām, kurām pārējie visi ir kā papildus pakalpojumi un iespējas (bilžu publicēšana, blogošana, utt).

Taču mani interesē kas cits – mazie, specifiskie nišas sociālie tīkli, domāti kādai noteiktai lietotāju grupai, piemērām, māksliniekiem, dizaineriem, sociālajiem aktīvistiem, grāmatu lasītājiem, mašīnu faniem, riteņbraukšanai, klubu apmeklēšanai, modei, futbola līdzjutējiem, vīns, kādas regbija komandas faniem, kinomīļiem, interesentiem par reliģiju, dzīvnieku mīļotajiem, kādam mūzikas stilam vai vienkārši – krāsu mīļotājiem. Arī Maikla Džeksona faniem ir savs sociālais tīkls. Esmu pārliecināts, ka tādu ir un vēl radīsies simtiem, ja pat ne tūkstošiem.

Ning.com, kas ir viens no populārākajiem (un labākajiem) servisiem, kas piedāvā jebkuram interesantam izveidot pašam savu nelielu sociālo tīklu pie viņiem, izmantojot viņu servisus, bet lapu pašam nobrendojot kā vēlies, vien ir vismaz 70 tūkstoši dažādu sociālo tīklu, kuros katrā ir no pāris lietotājiem, līdz pat vairākiem simtiem, kas tikai dažkārt specializējas kādā noteiktā sfērā, un retajam ir arī piesaistīta sava domeina adrese, un lapa ir pārdizainēta pēc tā veidotāju vēlmēm.

Atceros, bija reiz viens sociālais tīkls, kur lietotāji ielūgumus sūtīja tiem, ar ko ir bijšas seksuāla rakstuira attiecības, līdz ar ko tu varēji šādā veidā apskatīties ar ko ir gulējusi, piemērām, meitene, ar kuru esi pārgulējis tu. Diemžēl, kā beigās izrādījās, šis tīkls īstenībā tehniski nemaz nepastāvēja, bet gan bija tikai tāds neliels eksperiments cik atsaucīgi ir cilvēki, vai viņi vispār šādā tīklā reģistrējas. Turpretim Anglijā un noteikti daudzās citās pasaules valstīs geju un/vai lezbiešu sociālie tīkli jau ir izgājuši masās, un tajos vairs nav desmitiem, bet nu jau simtiem tūkstošu reģistrējušos lietotāju.

Par to, ka sociālie tīkli kļūst aizvien nozīmīgāki interneta lietotāju ikdienā, liecina ne tikai tas, cik daudz rakstu tiem tiek veltīts tādos lielos blogu medijos, kā Techcrunch, Mashable vai Readwriteweb, kur katrs otrais raksts ir par to, cik kurš tīkls ir piesaistījis līdzekļus, bet arī elementāra statistika: vairāk kā 60% jauniešu vecumā no 12 līdz 21 gadiem lieto sociālos tīklus ik nedēļas, kā arī gandrīz 20% no pieaugušajiem (vecākiem par 21 gadu) sociālos tīklus arī lieto ik nedēļas (dati no Forrester pētījuma). Pats Sets Godins, viens no, manuprāt, spēcīgākajiem mārketinga guru ASV, prognozē, ka viena no pieprasītākajām nākotnes profesijām būs Online Community Organizer.

Šajā sakarā man, pirms publicēju nākošo šī raksta daļu, man ir radušies divi jautājumi tiem, kas šo rakstu ir izlasījuši līdz šai vietai:

1. Kādos “draugu” tīklos esi reģistrējies tu pats? Kāpēc?

2. Kādā nišas tīklā tu labprāt iesaistītos, vai pats vēlētos izveidot? Kāpēc?

Turpinājums sekos…

Ja vēlies nepalaist garām to, un pirmais izlasīt nākošo šī raksta daļu vai citus turpmākos rakstus šajā blogā, pieraksties šī bloga RSS barotnes padevei.

Didot šo rakstu!