Man patīk parastie, vecie filmu fotoaparāti “ziepjutrauki”. Man tādu ir padsmit, un gandrīz nevienas spoguļkameras (tikai viena, vai divas). Satraucošākais ir, kad dodos pakaļ bildēm (digitāli ieskenētiem attēliem, kas ierakstīti CD matricā). Bieži tā ir filmiņa, kas izbildēta pirms nedēļām, dažkārt pat vairākiem mēnešiem. Un, atšķirībā no digitāli fotografētiem attēliem, kad tu pavisam droši zini kāds ir rezultāts (jo tu jau to esi redzējis), nav nekādas pārliecības par iznākumu. Tāpēc satraukums ir vēl jo lielāks. Un tad tu ieraugi to skaistumu!
Šeit ir dažas no bildēm, kuras pirms mēneša uzbildēju Madridē ar īsi pirms tam Frankfurtē iegādāto 1974. gada Minolta H-MATIC G fotoaparātu. Pirmā filmiņa no trim. Neviena no bildēm nav ar pēcapstrādi vai kā modificēta (nekad to neesmu darījis, nemāku).
Blogeris Ārčijs no http://archija.info
Šāds dažas dienas izskatījās mans “birojs” – vulkāna izvirduma dēļ Madridē paliku nedēļu ilgāk.
Šādi Campus Party telšu pilsētiņa izskatījās pēc pasākuma – puse no lielās zāles (sarkanie aizkari to atdala no otras puses), kas pirms tam bija pilna ar vienvietīgo telšu rindām.
Skats uz ēku, kurā notika konference Campus Party Europe, Madridē. Daļa no sporta kompleksa (laikam tenisa korti).
P.S. Vai tev ir bijis tā, ka tu tik bliez visu pēc kārtas ar savu digitālo fotoaparātu, pārlādē bildes datorā vai ārējā cietajā diskā, un tā arī tās vairs nekad neapskaties?
Patika? Iesaki draugiem twitter!
