
Twitter ir lapa, kurā cilvēki 140 zīmju nelielos ziņojumos atbild uz jautājumu ko to pašreiz dara. Varētu likties – kuru tas interesē… Taču vairāk kā pusotrs miljons cilvēku visā pasaulē ir reģistrējušies šajā bezmaksas mikro-blogošanas servisā. Lai saprastu kā tas darbojas, un kāds no šīs nodarbes ir labums, tev ir trīs iespējas (un iesaku veikt visas trīs tieši tādā secībā, kā es to aprakstīšu):
Kā jau mēs sapratām no lieliskā video skaidrojuma, tad Twitter ir vieta, kurā tu vari vai nu pa tiešo no interneta lapas, vai izmantojot nelielas speciālas programmiņas uzinstalētas uz tava datora, vai arī pat savā mobilajā tālrunī publicēt informāciju par to, kur tu tagad atrodies, ko tu tagad dari, vai kā tu jūties, u.c.. Bez tam, tu vari sekot līdzi saviem draugiem un paziņām, būt lietas kursā ko dara viņi, tā pat kā viņi var sekot līdzi tev. Personiski mani saista šajā servisā, ir trīs lietas:
- Iespējamā tūlītējā komunikācija ar citiem cilvēkiem, kuri izmanto šo servisu – gan publiska, gan pa tiešo (līdzīgi kā draugiem.lv).
- Iespēja publicēt interesantas ziņas, saites uz lapām utt, kam nav vērts veltīt veselu ierakstu šajā blogā – mikroblogošana.
- Iespēja attīstīties pašam, uzzināt ko jaunu, lasot citu publicētās īsdomas, vai apskatot saites uz interesantiem resursiem internetā.
Pirmajā gadījumā tu, pēc tā kad esi pamanījis kādu interesantu atziņu, ko izteicis kāds no taviem draugiem, kura aktivitātēm tu seko, vari viņam atbildēt, izsakot savu viedokli (Replay). Vai arī nosūtīt pa tiešo ziņu, kuru viņš redzēs, bet to neredzēs citi (Direct), kas seko viņa aktivitātēm. Attiecībā uz otro gadījumu – apskatieties manu Twitter kontu, un sapratīsit ko es ar to domāju.
Ja Tu esi izlasījis līdz šai vietai, tad esi izdarījis gana daudz. Tā kā, cik saprotu, Tu esi gan noskatījies video, gan arī piereģistrējies. Un, visticamāk, Tu tagad domā – "WTF!? Kas tas par sviestu!?". Pilnīgi pareizi! Tu esi uz pareizā ceļa. Lūk, šādas četras stadijas piedzīvo twitterotāji:
- "Daži mani draugi kaut ko stāstīja pat Twitter, tad vēl šis raksts… Jāpačeko."
- "Kaut kāds stulbums! Kam tas ir vajadzīgs! Man nav ko teikt! Booooring!"
- "Beidzot es iebraucu; dažiem sāku sekot; kaut ko rakstu… Cilvēki man sāk sekot!?"
- "Jupī-jē-jupī-jou! Man tas patīk! Tas ir daudz vienkāršāk kā es domāju, un jautrāk arī!"
Kā saproti, tad paši pamati ir visai vienkārši – tu raksti, citi lasa. Citi raksta – tu lasi. Un, ja ir ko teikt, jūs viens otram varat atbildēt, tomēr atceroties, ka šī vieta nav čatam – gan tev, gan tavam sarunu biedram ir arī citi sekotāji, kurus var izbesīt jūsu pļāpāšana par neko. ASV prezidenta (iespējamajam) amata kandidātam Barakam Obamam ir vairāk kā 30 tūkstoši sekotāju. Saproti, ko es ar to gribu teikt? Ejam tālāk…
Kopš es piereģistrējos Twitter, ir pagājis ļoti ilgs laiks. Sākumā es arī domāju, ka tas ir nekam nederīgi, un garlaicīgi. Galvenokārt tāpēc, ka pagājušajā gadā vēl retais no Latvijas izmantoja Twitter. Tagad, pēc manis paša aplēsēm, tādu jau ir vairāki simti, un mazāk kā pusi no tiem es zinu – es sekoju to aktivitātēm, un tie seko līdzi manējām. Tagad ar katru dienu es uzzinu aizvien jaunus servisus kā interesantāk, efektīvāk izmantot Twitter, vai kā apstrādāt tā datus (par to es pastāstīšu vēlāk).
Taču – ko tur es. Tādi mediji, kā New York Times, TIME Magazine, Newsweek u.c. ir nosaukuši Twitter par visstraujāk augošo interneta fenomenu. Rodas sajūta, ka twittero visi – sākot no (progresīvāko) uzņēmumu vadītājiem, žurnālistiem un grāmatu autoriem, beidzot ar cilvēktiesību cīnītājiem (vienu nesen Twitter izglāba no cietuma). Bez tam, daudziem ārzemju medijiem, tādam kā jau pieminētajam New York Times, ir arī pašiem savi Twitter konti, kuros automātiski tiek publicētas saites uz jaunākajiem rakstiem – tie, kas tam seko, var uzzināt kad kas jauns ir publicēts.
Kad mēs runājam par Twitter, tad atcerieties, ka runa ir par servisu, kurš savu publisko dienasgaismu ieraudzīja gandrīz divus gadus atpakaļ, 2006. gada jūnijā, taču, kuram pat nav saprotams biznesa modelis. Neskatoties uz to, tā vērtība tiek lēsta no 60 līdz 150 miljoniem dolāru, un tam ir jau vairāk kā 200 dažādu līdzinieku, no kuriem populārāko – divu somu dibināto Jaiku – pagājušajā gadā iegādājās Google. Pašai Googlei vajadzēja desmit gadus lai sasniegtu to, kur tā ir tagad… Pērn man bija iespēja satikt klātienē gan Twitter dibinātājus, gan Jaiku, bet par to pastāstīšu citreiz.
Šis nav pēdējais raksts par Twitter. Esmu pēdējās nedēļas laikā izpētījis un apkopojis, manuprāt, dažādus interesantākos servisus un lapas, kuras lieliski varētu noderēt tiem, kas lieto Twitter. Tu jau to lieto? Tad šis ir labs brīdis, kad to sākt darīt. Te ir mana Twitter konta adrese – twitter.com/arturs – ja tu ielogosies savējajā, tad zem manas bildītes tev parādīsies vārds Follow. Tu jau saproti kas notiks, ja uz tā uzspiedīsi, vai ne?
Patika? Iesaki draugiem twitter!



forsh serviss, pati ari esmu registreejusies – status zinja tagad ir izplatiita daudzos community portaalos un cilveekiem tas patik. pashai gan pagaidam nav iedvesmas aktivi lietot, jo vasaraa ir patiikamaakas lietas, ko darit – tas stundas, ko noseezjam darbaa + lasot blogus + rakstot blogam, liekas jau pietiekami….
Jā, taču runa nav tikai par statusa ziņojumiem, bet tai skaitā arī visai noderīgas vai/un inter5esantas informācijas iegūšanu/sniegšanu. Piemērs:
http://twitter.com/arturs/statuses/811294900
Nezinu, vai tā ir tikai šonakt, bet twitter.com man verās vaļā aptuveni 5 minūtes. Neticami velkas, kaut visas pārējās lapas iet uz urrā. Ja tā šis serviss darbojas, tad paldies, tas man nafig nav vajadzīgs :D
Parasta blogu sistēma, tikai daudz sliktākā izpildījumā, kā piedāvā wordpress. Piuedevām ir limits cik var ievadīt :D tolks? :D
KX, papeeti siikaak, taa nav parasta blogu sisteema. Man liekas daudzi taa lidz galam nespeej saprast kas tas ir nepameegjinaajushi, pashiem Twitter veidotaajiem nav skaidriibas kaa ar to pelniit (tagad, iespeejams, beidzot ir), un 140 ziimju limitam arii ir zinaama burviiba – pateikt ko veelies iisaa, koncentreetaa veidaa. Utt…
Bet kādu wordpress widgetu tu esi izmantojis priekš twitter pierakta zem nosaukuma “Arturs Mednis”?