Es (gandrīz) nekad nerakstu blogā par to, cik labs vai slikts ir bijis iepriekšējajā dienā redzētais un/vai dzirdētais kāda mākslinieka koncerts. Šis raksts būs tieši par to. Vakardien man bija tā iespēja tikt uz Roisin Murphy koncertu Rīgā. “Iespēja tikt” tālab, ka koncerts notika pirmdienā, un priekš manis tā ir labākā diena, kad apmeklēt pasākumus, tā kā ceturtdienās, piektdienās un sestdienās man pašam ir daudz uzstāšanos kā DJam dažādos pasākumos. Jau šai brīdī, rakstos šo rindiņu, esmu drošs ka būs daudz labo lietu, ko uzskaitīt par vakardienas Roisin Murphy uzstāšanos Sapņu Fabrikā, bet būs visai grūti atrast kaut ko sliktu. Taču es centīšos.
Labās lietas
Skanējums
Es esmu dzirdējis daudzus koncertus Sapņu Fabrikā, sākot no hip-hop izpildītājiem, beidzot ar elektroniskās mūzikas un smagā roka pārstāvjiem, un, lielākoties, skanējums dzīvajā visiem ir bijis švakāks nekā ierakstā. Tas arī ir saprotams, tā kā studijā iespējas ir plašākas, nekā dzīvajā izpildījumā. Taču Roisin Murphy vakardien pierādīja, ka ir iespējams arī pretējais, kad skanējums koncertā ir ne sliktāks, kā ierakstā. Tieši tas arī mani pārsteidz, tā kā nav noslēpums, ka pēdējā mēneša laikā viņas jaunākais albums manās mājās skan katru dienu, vismaz vairākas reizes.
Jaunais albums
Runājot par Roisin Murphy jaunāko albumu, kura nosaukumu es tagad nemaz neatceros… Man tas patīk. Esmu dzirdējis viedokli, ka viņas iepriekšējais albums esot labāks, bet es tam nevaru nedz piekrist, nedz nepiekrist, tā kā neesmu to dzirdējis. Vakardienas koncertā viņa atskaņoja dziesmas no jaunā albuma, ka arī beigās bija vismaz viens skaņdarbs, kas nav iekļauts jaunajā albumā, bet nelikās arī ka to kāds atpazītu, līdz ar ko tā varētu būt pavisam jauna viņas dziesma.
Video, gaismas
Liekas ka gaismotājs grupai bija atbraucis līdzi savs, tā kā izskatījās viss ļoti sinhroni, un daudzas vietas bija iepriekš perfekti atstrādātas. Apmērām pēc otrās dziesmas uz ekrāna, kas bija visas skatuves aizmugurējās sienas lielumā, sakās video projekcijas, kas katrai dziesmai bija sava. Brīžiem tās bija vienkārši foni, brīžiem elementi no videoklipiem, bet brīšiem tie bija speciāli veidoti klasiskie amerikāņu komiksi, kur varoņi runas mākoņos citē attiecīgās dziesmas tekstus.
Publika, apmeklētāji
Publika bija ļoti laba. Pirmkārt, gandrīz nebija tīneidžeru, kā tas bieži gadās citos pasākumos Sapņu Fabrikā, vai kā tas gadījās Roisin Murphy iepriekšējo reizi uzstājoties Latvijā – tas bija pirms pāris gadiem Re:Loud pasākuma ietvaros Mežaparka estrādē, kur 1. septembrī bija sapulcējušies nedaudz virs simta skolnieku… Vakardien koncertā bija visai raiba publika, taču viennozīmīgi 99% apmeklētāju skaidri zināja uz kāda mākslinieka koncertu tie ir ieradušies. Bija pat tādi, kas uz koncertu bija ieradušies no Igaunijas un Lietuvas.
VIPi
Kā mēs ar draudzeni nospriedām, tad bija arī visai daudz “VIPu”. Par VIPiem mēs neuzskatām tos, ko bieži rāda televīzijā, vai muļļā dzeltenajā presē, vai kas uzdodoties par miļonāriem piedalās dažādos dziesmu un deju TV šovos, bet gan radošas personības, kas savā dzīvē ir ko sasniegušas, vai savādāk kļuvušas ievērojamas tieši šajās aprindās. Tas ir tā pat kā salīdzināt Britniju Spīrsu ar Roisin Murphy – pirmā ir slavenība, otrā būtu VIPs. Bet par to ne šajā reizē…
Ovācijas, saukšana uz bis
Saukšana uz bis ir tradīcija visos dzīvajos koncertos. Roisin Murphy vakardienas uzstāšanās, liekas, ir vienīgais koncerts, kurā esmu dzirdējis tik ilgas un skaļas ovācijas un mākslinieces saukšanu uz bis. Plaukšķināšanai, svilpieniem un ovācijām pievienojās arī kāju dauzīšana, kas sacēla visai pamatīgu troksni.
Tērpu parāde
Pēc otrās nelielās mākslinieces tērpu maiņas (pavisam tādas bija vismaz desmit visa koncerta laikā, kad Roisin Murphy mainīja galvassegas, saulesbrilles, virsjakas, kleitu un svārkus) man liekās, ka tas ir lieki un smieklīgi. Pēc ceturtās reizes domas mainīju, tā kā tas ļoti labi iederējās visā kopējajā šovā.
Afterparty
Uzreiz pēc koncerta, tā kā bija paredzamas visai garas rindas pie garderobēm, daļa cilvēku nedevās prom, bet organizatori bija saorganizējuši arī nelielu ballīti zālē palikušajiem. Arī šī daļa man ļoti patika, tā kā daļa no dejojošajiem cilvēkiem bija tādi, kas vairs uz diskotēkām neiet, un viņi izmantoja šo izdevību padejot. Mūzika tika “likta” līdzīgi kā klases vakaros vismaz daudzus gadus atpakaļ -ar pauzēm starp dziesmām, kur seko viens pēc otra stilistiski dažādi skaņdarbi. Taču tas netraucēja. Vēl pēc tam, jau pēc pusnakts, afterparty turpinājās kādā dzīvoklī, bet par par to ne šajā rakstā.
Organizatori
City People bija labi pacentušies. Tā kā es viņus pazīstu personiski, tad šajā rindkopā rakstīto varētu uzskatīt arī kā interešu konfliktu, un es varētu būt neobjektīvs, jo zinu dažādas organizatoriskās aizkulises. Taču tik un tā – malači! Pasākums bija ļoti labi noorganizēts. Cilvēku nebija pārāk daudz, lai kāds varētu pārmest par to, ka neesot bijis gaisa, ko elpot (bez tam, tika speciāli nodrošināti papildus svaigā gaisa ventilatori, lai nekļūtu pārāk karsts, un būtu svaigais gaiss vairāk, ko arī varēja just), bet tai pat laikā zāle bija pārpildīta (par ko man ir īpašs prieks, tā kā pasākums būs finansiāli atpelnījies). Kā viņi pasji atzīst, tad šis pasākums bija sirdij, jo viņi visi ir lieli Roisin Murphy daiļrades cienītāji.
Sliktās lietas
Apmērām koncerta vidū manai draudzenei sagribējās padzerties, kā rezultātā nācās atstāt labo vietu gandrīz pie skatuves, vidū, lai dotos pie bāra. Atpakaļ pūlī neatgriezāmies, un tā arī ir vienīgā sliktā lieta vakardienas koncerta sakarā, kas nāk prātā. Ā, nē, bija vēl viena… Apmērām stundu pirms koncerts backstage es stāvēju plecu pie pleca ar Roisin Murphy, bet nezināju un neiedomājos, ka tā ir viņa – apmērām mana auguma (ja ne mazāka), smalka sieviete ar blondiem matiem, kas nelīdzinās tai sievietei, kuru biju redzējis iepriekš dažādās bildēs medijos. Lai gan – ja arī es būtu atkodis, ka tā ir viņa, ko gan es būtu iesācis?
Rezumē
Roisin Murphy koncerts Sapņu Fabrikā bija viens no labākajiem koncertiem pēdējā gada laikā, kādā es esmu bijis Latvijā. Iemeslus, kālab tas bija tik labs, jau minēju. Bieži par vienu vai otru koncertu, kāda mākslinieka albumu vai jaunāko kinofilmu es spriežu tā – vai tas ir/būs/bija tik labs, kad es būtu gatavs to apmeklēt arī maksājot ieejas naudu (pērkot oriģinālo CD, vai apmeklējot kinoteātri) pārdesmit latu apmērā? Ja atbilde ir Jā (tā vietā, lai es lejupielādētu jaunāko albumu vai filmu torrentos bez maksas), tad tas patiešām priekš manis ir bijis tā vērts. Un vakardienas Roisin Murphy koncerts bija tieši šāds.
P.S. Tā kā aizmirsu starp labajām lietām, kas patika, minēt abas seksīgās bekingvokālistes, tad vienkārši pielieku klāt viņu bildi (by peachrobot). Tie, kas bija koncertā, sapratīs par ko es runāju.
Patika? Iesaki draugiem twitter!
man liekas, ka iepriekšējais albums bija daudz popsīgāks :)
Es vakar satiku Ernestu koncertaa, vinjam esot labaak paticis ieprieksheejais, bet es saku kaa ir – neesmu to dzirdeejis ne reizi. Man jaunais patiik, taads elektronisks, energjisks, aktiivs, glamuuriigs tai pat laikaa, un undergraundiigs nedaudz. Bet koncerts bija vienreizeejs…
man ar patika :) superīgs koncerts, albums arī ir labs ;)
Man arī patika. Labi, ka pēdējā brīdī dabūju caurlaidi un kameru :D
Cilvēki uz skatuves (kā arī pie skaņu un video pults) centās un prata, Rošīna dziedāja smuki kā plate, viss skanēja un izskatījās jauki un ritmiski, bet ar tām dziesmām gan bija bēdīgi. Labi ja pāris gabali bija tapuši iedvesmas brīdī, nevis tāpēc, ka šodien dienaskārtībā ierakstīts: uzrakstīt dziesmu. Un vēl: kāpēc neviens nepiemin, ka pie ieejas bija 20 minūšu rinda (arī tad, kad Rošīna jau močīja riktīgi)? Vai pie vainas tikai ziema, kuras dēļ mēteļošanās tā visu bremzē? Vai debīlie apmeklētāji (kā es), kas (loģiski) pirmdienas vakarā nevar būt iekšā zālē jau septiņos, jo septiņos vēl bērns no pagarinātās dienas grupas jāpagūst savākt? Kāpēc nevienā citā koncertā SF neko tādu neesmu pieredzējis? :O
Par garderobi – tas ir saapiigs jautaajums daudzos pasaakumos, arii mums uz Alu Cilveeku ir garas rindas, taapeec nesamies risinaat panjemot papildus garderobistes. SF kaa zinaams ir maza telpinja pie garderobes, taapeec nevar apkalpot vairaak cilveekus – taa nav organizatoru vaina.
Tai pat laikaa organizatori bija pacentushies pumpeet svaigo gaisu zaalee papildus iekshaa no aaras – tas ir labi, kas citos pasaakumos SF nav (manupraat) biji.
par gaisu taisnība, kad bija Westbam koncerts, tad tur bija neciešami karsts.
…smieklīgi tā uzskriet rakstam ar nosaukumu Roisin Murphy, kad fonā skan Roisin Murphy…..pēdējais albums :) Koncerts bija labais. Patika. Jā, Artur, arī es pabrīnījos, kad ieraudzīju viņu dzīvajā – pilnīgi cita bilde. Laikam tas plakāta tēls tāds īpatnējs ;)
Nu, jāgaida New Model Army…
Njā… es gribētu New Model Army tai pašā Sapņu Fabrikā… piegriezies jau katru gadu viņus ārvalstīs satikt / intervēt / klausīties…
heh, lūk tā iet, kad neatceras, ko pats rakstījis :D