Tu esi nesen izveidojis savu blogu. Tas ir interesants, ar kvalitatīviem rakstiem (lai arī to pagaidām ir visai maz – kādi 5 pirmajā mēnesī), tevi jau ir pamanījuši citu populārāku blogu autori, varbūt pat kāds ir atsaucies uz tevis rakstīto savā blogā, vai pievienojis tavu rakstu Digg.lv…
Kā jau es iepriekš minēju, tad tas, cik liels ir tava bloga apmeklējums, vai cik ir pierakstījušies tava bloga RSS barotnei, vēl nav rādītājs cik cilvēku patiešām reāli ir izlasījuši attiecīgo rakstu. Es pats minēju vairākus iemeslus kāpēc lasītāju skaits, iespējams, pat ir lielāks nekā bloga apmeklētāju vai RSS abonentu skaits. To, protams, nevar pierādīt par visiem simts procentiem, tā pat kā nevar apstrīdēt pretējo – atvēris konkrēto raksta saiti vēl nenozīmē izlasījis to, kas tur ir rakstīts…
uzbraukšanu no lauku ceļa uz šosejas
Tātad, tu esi veiksmīgi iesācis savu blogera karjeru, un no 10 RSS abonentiem to skaits mēneša laikā ir desmitkāršojies, ar ko arī tevi apsveicu – vainu tev ir ļoti paveicies, vai arī tik tiešām tu esi labi iesācis. Taču tieši tagad sakas tas, ko es saucu par “uzbraukšanu no lauku ceļa uz šosejas” – tu esi ticis pāri maģiskajam simtniekam, un tālāk vairs viss neiet tik viegli.
Jo, redzi, tad, kad sākuma cipars ir mazs, piemērām, peeci, seši vai pat septiņi, tad desmitkāršot RSS abonentu skaitu ir vismaz piecas reizes vieglāk nekā tad, kad tavu RSS lasītāju skaits jau ir desmit reizes ilgāks. Tikt pie 100 RSS abonentiem ir vieglāk un ātrāk, kad tev ir to tikai desmit, nekā palielināt savu RSS abonentu skaitu tikai par 10 procentiem, kad tev to jau ir vairāki simti.
mijloni taču nevarēja kļūdīties
Tā pat arī otrādi – tas, ko mēs varam saukt par “mijloni taču nevarēja kļūdīties” sindromu – tad, kad bloga RSS padevei ir pierakstījušies jau desmitiem tūkstošu, tad noteikti vismaz šāds skaits cilvēku ir novērtējuši šo resursu par vērā ņemamu, un tev pierakstīties tam ir daudz, daudz vieglāk. Taču nolaižoties uz zemes, tas ir, runājot par situāciju Latvijā, es esmu diezgan pārliecināts ka mums nav vairāk kā 1500 aktīvu RSS baroņu izmantotāju, kas apzinātos, ka tas, ko viņi izmanto, ir RSS baronte, un kas apzināti izmanto šādu veidu kā iegūt jaunumus. Līdz ar ko reti kurš no Latvijas blogiem iekļūst to sarakstā, kuru RSS barotnei pierakstās tāpēc, ka to ir izdarījuši vismaz 1000 citi lasītāji.
Laacz.lv bloga barotnei ir pierakstījušies jau vairāk kā tūkstotis RSS abonentu, kas ir lielākais RSS abonentu skaitlis, kādz redzēts latviski rakstošam blogam. Tai pat laikā jaunu RSS abonentu pieaugums pēdējā mēneša laikā ir tikai nedaudz zem 7%. Protams, šis “tikai” ir gandrīz 70 gabali, kas ir krietni vairāk nekā Melnās mambas blogam. Taču tieši melnās mambas bloga RSS abonentu skaits ir dubultojies pēdējā mēneša laikā, tas ir, pieaudzis par 50% lai arī tie ir tikai daži desmiti).
Lielākajai daļai Latvijas blogu RSS lasītāju skaits ir mērāms dažos desmitos, atsevišķiem blogiem – pāris simtos. Tas nozīmē, ka šiem blogiem ir daudz vairāk iespēju un vietas kurp augt, strādāt un domāt par to, kā palielināt RSS abonentu skaitu, un novērot izmaiņas. Un atkal – nē, es neuzskatu ka tas ir tik ļoti svarīgi. Taču jā, es uzskatu ka tas ir pietiekami nozīmīgi, it sevišķi tad, kad runa ir par ziņu ātru piegādi tava bloga uzticamākajiem lasītājiem. Un arī iepriekšējā teikuma otrā daļa (par “bloga uzticamākajiem lasītājiem”) ir visai strīdīga – es pats mēdzu būt uzticams dažu blogu lasītājs, lai arī neesmu pierakstījies attiecīgā bloga RSS barotnei. Un otrādi…
fiht for your right
Kā jau iepriekš aptaujā noskaidrojām, tikai atsevišķi blogeri RSS lasītāju skaitam (un lasītājiem) piešķir lielāku nozīmi kā pārējajiem bloga lasītājiem. Savukārt nebija neviena, kas RSS lasītājiem vispār nepievērstu uzmanību, tā kā arī tie ir lasītāji, bet RSS ir tikai veids, kādā tiek iegūta informācija. Tai pat laikā apņemos apgalvot (un to pierāda arī jebkura bloga statistika), blogus mēdz apmeklēt arī nejauši iemaldījušies, no meklētājsistēmām ienākuši apmeklētāji, kas var neatgriezties, bet RSS abonenti, tomēr, ir nedaudz pastāvīgāki lasītāji.
Esmu gatavs izdarīt secinājumus. Latvijā RSS barotņu lasītāju skaits ir gana mazs, un tas neaug tik ātri, cik ātri aug to skaits, kas sāk lietot internetu ikdienā. Tāpēc – “fiht for your right“, jeb katram RSS lasītājam ir nozīme. Ja es kā RSS abonents lielam ārzemju blogam esmu kā pilens jūrā, tad man katrs jauns, kas pierakstījies mana bloga RSS barotnei – kā spainis piemājas baseinā.
šajā vietā es varētu šo rakstu arī beigt
Taču pavisam drīz es pie šīs tēmas atgriezīšos, tā kā virsrakstā uzdotais jautājums tā arī ir palicis neatbildēts. Varbūt tas nemaz nebija jautājums? Katrā ziņā esmu apkopojis 15 vienkāršus ieteikumus kā palielināt RSS lasītāju skaitu blogam, kas varētu būt noderīgi tiem, kas vainu tikai tagad uzsāk savu blogu, vai dara to jau ilgāku laiku. Ticiet man – es esmu gan smagi kļūdījies, gan arī pats ieguvis labu pieredzi nemitīgi eksperimentējot, ar ko esmu gatavs dalīties.
P.S. Vai atcerieties tos laikus, kad jums pašiem kāds parādīja kas ir RSS? Vai atceraties cik jūs bijāt priecīgi un laimīgi, kā centāties draugiem pastāstīt, cik tas ir kruta? Jūs novērtējāt šo tehnoloģiju un, iespējams, bijāt vai esiet joprojām pateicīgi tam, kas jums pirmais to atklāja. Vai ne!? Tad kāpēc lai jūs tagad neietu un paši nestāstītu citiem par RSS, kā to izmantot un kāds no tā labums? Ieguvēji būs visi.
NB! Šis ir pirmais raksts visā šī bloga pastāvēšanas vēsturē, kuram es tā publicēšanas brīdī esmu slēdzis iespēju komentēt. Ja tev ir kas sakāms šī raksta sakarā, vienalga vai tu vēlies to papildināt, iebilst vai piekrist, tad es aicinu tevi uzrakstīt garāku, pamatotu un argumentētu sava viedokļa izklāstu tavā paša blogā. Trackback ir ieslēgts.
Patika? Iesaki draugiem twitter!
Trackbacks
