Tuvojas nevis vienkārši Ziemassvētki, bet gan vesels pasākumu lērums tiem, kas ir nodarbināti gan privātajā, gan valsts sektorā – klientu balle, kuru organizē jūsu uzņēmums saviem klientiem, vismaz piecu jūsu sadarbības partneru balles, kuras citi uzņēmumi organizē saviem klientiem (tas ir – jums), nemaz nerunājot par ikgadējo vismaz-reizi-gadā-vecāku-apciemošanas tradīciju. Nav arī nevienam noslēpums, ka visu šo pasākumu neatņemama sastāvdaļa ir pārtikas un alkohola uzņemšana, bieži – visai lielos daudzumos. Ne velti ik gadus var dzirdēt brīdinājumus masu medijos ar aicinājumu saudzīgi izturēties pret savu veselību.
Man kā DJam ik gadus no decembra sākumam līdz pat janvāra vidum šis laiks nozīmē retāk vakariņot mājās, audzināt raksturu atturoties no dažnedažādiem eksotiskiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai apmērām ap februāri varētu doties vismaz pāris nedēļu ilgā ceļojumā. Ja vēl pirms gadiem trim četriem pieciem es nelabprāt šo laiku veltīju citiem, un labprātāk jauno gadu pavadīju sev tuvu cilvēku sabiedrībā, tad tagad es izmantoju iespēju – ja ir iespēja labi nosvinēt vainu vienu nakti, vai uz nedēļu pēc tam kaut kurp doties, tad es izvēlos otro.
Savukārt ilustrācija raksta ievadā tapa šorīt, kad es draudzenei centos paskaidrot kāpēc pēc pagājušā vīkenda, kas beidzās ar dejām pēc “Cabaret plin, plin…” izrādes svētdienas vakarā Sapņu Fabrikā, šorīt man sāp vēders. Uzzīmēt bija vieglāk nekā paskaidrot (iedvesmojoties no Jessica Hagy).
Patika? Iesaki draugiem twitter!
tā jau vien ar ir :)