“Dziesmu vārdi” ir izkonkurējuši gan atslēgvārdu “TV programma“, gan “fona bildes“, gan “Elvis Preslijs“. Pēdejo 24 stundu laikā desmit cilvēki apmeklējuši blogu, uzduroties uz “dziesmu vārdi”, un pavisam kopā pēdējās nedēļas laikā jau 30 reizes šādā veidā ir atrasts šis blogs, turpretim pēc “tv programma” – tikai 5 reizes (“fona bildes” un “elvis preslijs” vēl mazāk). Taču šis raksts nav par atslēgvārdiem…
Populārāks meklēšanas rezultāts ir bijis meklējot pēc “arturs mednis” – 120 apmeklētāji pēdējās nedeļas laikā ienākuši blogā meklējot pēc šāda vārdu salikuma. Kas ir arī visai likumsakarīgi, tā kā šis arī ir Artūra Medņa blogs, un droši vien ka tas meklēšanas rezultātos atrodas pašā augšā, turpretim šajā lapā netiek publicēti nedz dziesmu vārdi, nedz tv programma vai fona bildes, bet Elvis Preslijs pieminēts tikai vienā rakstā. Un arī par to nav šis raksts…
Šis raksts ir par ko citu – cilvēku meklēšanas paražas, kas liek domāt par uzvedības paražu maiņu. Protams, ka populārākie meklēšanas vārdi internetā ir sekss, sex, porno, vai tamlīdzīgi. Taču atslēgvārdu “tv programma” popularitātes mazināšanās mani ir vedinājusi uz domu, ka cilvēki aizvien mazāk skatās televīziju, un viņiem aizvien mazāk ir nepieciešama tv programma. Vai tas tā varētu būt? Neesmu drošs par kopējo situāciju Latvijā, taču manu draugu lokā – pilnīgi noteikti.
Mani draugi pārsvarā ir vīrieši vecumā no 25 līdz 35 gadiem (ir arī jaunāki un vecāki), ar stabiliem un salīdzinoši labiem ienākumiem, hobijiem, utt. Katrs no viņiem var atļauties tādu lietu, kā televizors, taču tikai pusei no viņiem tas ir mājās. Un tie, kam ir, bieži atzīst, ka pat nedēļām ilgi neesot ieslēguši televizoru, un nezin kādi raidījumi kuros televīzijas kanālos tiek raidīti.
Pašam man televizors mājās nav jau vairāk kā divarpus gadus – pārdevu to draugam par pusi cenas pēc tā, kad gada laikā, kopš to biju iegādājies, biju to ieslēdzis ne vairāk kā desmit reizes. Man mājās ir video projektors, kuru izmantoju lai noskatītos kādu filmu, taču vajadzības pēc TV kā informācijas vai izklaides avota man jau sen nav.
Rakstot šīs rindas man prātā atausa kaut kur lasītais par to, ka tad, kad parādījās radio, tika prognozēta nāve avīzēm. Tad, kad parādījās televīzija, tika prognozēta nāve radio. Un kad interneta lietotāji tādās valstīs kā ASV sasniedza kritiskos 50% no aktīvajiem iedzīvotājiem, tika prognozēta nāve televīzijai. Pirmās trīs prognozes nepiepildījās, bet par pēdējo – neesmu pārliecināts, ka tas tiešām tā nevarētu notikt. Tikai nezudīs gan televīzija kā tāda, bet, iespējams, pazudīs paražas un formas, kādā veidā mēs tagad skatāmies televīziju. Proti, izmantojot vecos, parastas televizorus, kurā iesprausts kabelis vai antena.
P.S. Tiesāšanās kā ķēķis – BEZ MAKSAS
Patika? Iesaki draugiem twitter!
ye, es ar iisti neatceros kad buutu iesleedzis tv, nav vinjsh pa rokai :) nemaz negribu, sviests
Tai pat laikā esot bāros un kafejnīcās uz tveru katru mirkli lai paskatītos kas jauns, kādas reklāmas, u.c.. Ar vienu stundu pietiek mēnesim.
man TV nav jau kādus gadus 5. Tā arī visā šajā laikā neesmu izjutis pēc tā nepieciešamību.
Baigās tendences tika novērotas nedēļas laikā :D
Denis, tu atkal pārprati, vai arī es neprecīzi izteicos. Raksts nav par tendencēm, kuras novēroju nedēļas laikā, bet gan par to, ka man pieejamie meklēšanas rezultāti mani uzvedināja uz domu, ka cilvēkiem aizvien mazāk interesē kas tiek rādīts televīzijā.
Tas, ka no Googles pie tevis nāk ciemos, meklējot pēc tava vārda, nav diez ko laba zīme, jo itin kā apliecina to, ka tevi skata pēc vārdiem, nevis pēc darbiem. Tas ir, viņi tevi atrod pēc “a kas tas par tādu Arturu” nevis “nez, kas bija tas džeks, kas taisīja `Alu sievieti`”. Nu, vai kaut kā tā.
Nezinu, tas nav svariigi, plus ari pec Alu Sievite vai Alu Cilveks nak mekle, tikai tas ir loti likumsakarigi ka no katriem 100 meklejumiem par Arturs Mednis blogu atvers 90mit gadijumos, bet pec Alu Cilveks no katriem simts – labi ja 30mit… Tacu tas tas ta, neesmu iedzilinajies…