Tieši to es mēģināšu noskaidrot tuvāko četru nedēļu laikā, jo pēc divām dienām no Rīgas lidoju uz Londonu, kur dienu vēlāk dodos uz Maroku. Līdz ar ko šis, iespējams, ir pirmspēdējais ieraksts šajā blogā līdz manai aizbraukšanai.
Ko tieši es tur darīšu vēl nav ne mazākās nojausmas. Skaidrs, ka atpūtīšos, līdzi neņemot nedz mobilo tālruni, nedz datoru, vai kādu citu sakaru ierīci. Nav norezervēta arī viensīca, nedz vēl noīrēta mašīna. Šis brauciens drīzāk ir tāda kā fiksā ideja, avantūra un pārgalvīga rīcība lai izrautos no ikdienas steigas. Ja mēs ar draudzeni dotos uz turieni uz nedēļu vai divām, tad tas būtu savādāk, būtu lielāka steiga vairāk redzēt, izbaudīt un apskatīt. Tagad, turpretīm, mums ir dotas četras nedēļas laika, kuras varam izbaudīt pilnībā, saņemot visu ko šī lieliskā Āfrikas valsts var dot.
Pie reizes vēlējos arī apjautāties – vai kāds jau tur nav bijis, kadus ieteikumus varētu mums sniegt, padomus ko ņemt/neņemt lidzi, kurp obligāti doties vai nedoties nekādā gadījumā?
Domāju ka diezgan zīmīga sakritība ir arī tā, ka kurp doties mēneša atvaļinājumā mēs nolēmām burtiski pāris minūšu laikā, iepriekš nemaz nepētot ne karti, nedz kādus ceļojumu aprakstus vai tūrisma kompāniju piedāvājumus. Vienkāši kaut kā nolēmām, ka dosimies uz Maroku. Tikai šodien, vairāk painterisējoties, uzzinājām ka, izrādās, līdz pat šī gada 1. janvārim lai dotos uz maroku bija nepieciešamas vīzas, kā arī nebija tiešā lidojuma nedz no Anglijas, nedz no Vācijas vai citām eiropas pilsetām.
Tā kā atpakaļ atgriezīšos tikai pēc četrām nedēļām, tad šīs pēdējās dienas ir visai saspringtas lai paspētu izdarīt pēc iespējas vairāk, nokārtot iesāktos darbus, piektdien atvērt JaffaRiga biroju Andrejostā, kā arī iespēju robežās satikties ar visiem potenciālajiem kandidātiem blogera darbam jaunajā projektā, jā arī līdz galam vienoties ar programmētāju kādā virzienā strādāsim. Tāpēc jau iepriekš atvainojos, ja ar kādu nepaspēju sazināties šajā nedelejā – to noteikti izdarīšu tikko kā atgreizīšos. Līdz tam arī nevarēšu atbildēt nedz uz e-pastiem, nedz telefona zvaniem.
Šis ir pirmais tik ilgs atvaļinājums manā mūžā (nē, nu bija, liekas, arī vēl trīs ceļojumi katrs gandrīz triju nedēļu garumā uz Zviedriju, Vāciju, Franciju un grupas Sirke tūre pa Austrumeiropu līdz Londonai un atpakaļ). Nekad nebiju domājis ka spēšu izlauzties uz tik ilgu laiku. Taču sapratu, ka tiakai tā būs pilnvērtīga atpūta, kad došos patiešām uz ilgu laiku, atslēgts no visiem ikdienas darbiem šeit Latvijā. Tāpēc tieši tas ir tas, kas tagad man ir nepieciešams. Pēc tam jau varēs aizlaizt uz tādām īsajām brīvdienām piecu dienu garumā kaut vai ik mēnesi kaut kur, bet šādās garajās brīvdienās, liekas, atkal ārtāk kā pēc diviem trim gadiem nesnāks doties. Martā došos pasnovot uz kalniem, kur sniegs.
P.S.1: Vēl kāda sakritība – līz pat Marokai abos lidojumos sanāk ka lidošu vienā lidmašīnā ar Reini Varakalnu uz visiem viņa darba kolēģiem, no kuriem puse man ir personiski pazīstama. Ar Reini kopā mēs veidojam mūsu jauno filmu, par kuru es jums pastāstīšu vēl šajā nedēļā.
P.S.2: Nē, šīs nav kāzu ceļojums, kā daži jau ir paspējuši padomāt un izteikties, bet gan tikai tāds ilgāks un tālāks atvaļinājums.
Patika? Iesaki draugiem twitter!
noteikti paņem līdzi fotoaparātu, un vēlāk ieliec bildes te ;)tb uzraksti rakstiņu par ceļojumu ar bildēm, kā to mēdz darīt archijs :)
Nemsim liidzi divus Lomo fotoaparaatus un kaadas 20-30 filminjas, rezultaats vareetu buut labs.
Tatad: piektdien pabeidzam un iesniedzam musu jauno filmu, tas nosaukums ir DRUDZIS, vairak par to pastastisu kad atgriezisos. Ta pat ari piektdien paspejam pa dienu vel oficiali atklat ari JaffaRiga jauno biroju Andrejsala, un par to ari pastastisu kad atgriezisos. Londona bija salidzinosi OK, radaas paaris jaunas idejas, bet ka ir Marokaa – par to veelaak…
notesteet marokieshu kaasi :)
Te nepiipee zaali. Te piipee hashishu.