Tad jau tikpt labi varētu sākt pārmest MySpace lietotājiem, ka viņi nav ne tuvu tik kruti kā Godīns vai Makleods. Protams, ka nav, tāpēc, ka viņi nemaz nevēlās tādi būt. Viņu mērķis, veidojot MySpace profilu, ir pavisam cits. Atver jebkuru LiveJournal vai Blogger blogu randomā, un viņš visdrīzāk būs pilnīgs sūds. Vai spamblogs (vismaz Blogger gadījumā). Par sunīšiem un kaķīšiem un iedzeršanu ar draugiem.

Let’s face – problogeri, par kādiem tik ļoti cenšās kļūt Latvijas jaunie, centīgie blogeri (kaut gan nosaukums, manuprāt, nav pareizs – problogeris būtībā ir cilvēks, kas ar blogošanu var nopelnīt sev iztiku – un vai Latvijas apstākļos tas ir reāli?) ir, atkarībā no redzes leņķa, vai nu geeki, vai best of the crop, bet jebkurā gadījumā – viņi ir blogeru masas niecīga daļiņa. Varbūt pamanāmākā, taču nebūt ne reprezentatīvā. Problogeri nav tautas balss, viņi ir izņēmums, cilvēki, kam tā ir sirdslieta un kas to visu ņem ļoti nopietni. Tautas balss runā par sunīšiem, kaķīšiem un tusiņiem ar draugiem. Un tas nenozīmē, ka tāpēc šī daļa ir sliktāka un dumāka. Viņiem pavisam vienkārši ir uzdirst uz jauno, spožo digitālo nākotni, viņi jau tajā dzīvo.

Ciba tās iemītniekiem pārsvarā ir izklaide, atpūta, miskaste, privātā dienasgrāmata (to taču nerāda potenciālajam darba devējam, ne?) un community. Un, jā, tā lielākoties cilvēkiem no “ārpasaules” liekas anonīma (draugu, paziņi kopiena), and that’s fine with me. Ciba ir samērā privātas dzīves daļa. Vai draugu lokā var ik pa laikam atļauties nolamāt priekšniecību? Sure. Un Ciba ir tas draugu loks, kur tev vienmēr nav stulbi jāsmaida un jābūt līdz apnicīgumam politkorektam.

Un kāpēc anonīmi? Tāpēc, ka mans vārds, uzvārds un darbības ir vērtīgākais, kas man pieder. Un piedāvāt to katram garāmgājējam sev kaklā uzkarot lielu plakātu? Nē, paldies. Kā arī popularitāte – nu kamdēļ gan? Turklāt, blogs ir darbs, smags darbs. Ja runājam par kvalitatīvu blogu, kādi Latvijā ir mazums. Un kamdēļ gan lieku chore, ja var iztikt tāpat? ;)

Tas arī iemesls, kāpēc (vairs) neblogoju (ārpus Cibas). Tāpēc, ka savu dzīvi plānoju pats. Jā, es apzinos iespējas, ko sniedz
savs blogs vai interneta lapa. Bet man pēc kāda laika apnika tas publiskais CV un par darbiem runājot – pienāk brīdis, kad tas blogs vai interneta lapa vairs nav vajadzīgi, darbs un darba piedāvājumi rodas arī citos veidos ;) Un tad vari mierīgi dzīvot sev, nevis tam, lai kādam sevi pierādītu.

(Es nesaku neko sliktu par blogiem un noteikti cienu tos, kas tiešām ilglaicīgi spēj veidot un lasītājiem piedāvāt kvalitatīvu blogu.)

cilveks, kuram es sutu http://www.journal.lv – o super man patik si lapa, blin kruto, blin a ko mes piedavasim sim krutam dzekam, vinsh tachu ir brivs putninsh, a ja vinsh par mums durakiem uzrakstis, mums vajag izpilditajs, ne labak panemsim parasto lohu!

protams parspilets, bet dazreiz ir vel krutak domas un nav parspileti.

panemsim laaczu vai vinju panems pienemsim lattelecom? ne, jo shefs baidisies!

ta ka var iedomaties, ka blogs, ja vinsh ir tiesham populars var traucet normali un atbilstoshi sameklet darbu…

bet var ari loti palidzet, ka tas bija mana gadijuma un Joxas(jo tas dot vel sodien rezultatus ;) ) tas ir pilnigi jaunas un nezinamas opportunity, kuri var vai uz 100% down, vai 100% down.

Gribi tadu atrakcionu – welcome to pro blogging!

Vai starp tiem vairākiem blogeriem, kas strādās Tavā pakļautībā, būs kādi pašlaik mūsu aprindās dzirdēti vārdi? Vai arī būsi izracis no zemes dzīlēm šos tīrradņus? :)