Nesen mēs sākām meklēt vairākus blogerus kādam jaunam interneta žurnālam, neskatoties uz to, ka pati lapa vēl nebija gatava. Patiesībā tā vēļoprojām ir visai tālu no nodošanas. Gribējām sākt laicīgi meklēt cilvēkus, tā kā bieži darbinieku meklēšana mēdz izvērsties par mēnešiem ilgu nodarbi. Mums kaut kā paveicās vairāk, un jau pirmajās nedēļās pieteicās visai liels pretendentu skaits. Līdz tam, pasīvi un sen atpakaļ, biju runājis tikai ar pārīti cilvēku, kam piedavāju šo darbu. Tāpēc nolēmām izsludināt arī pieteikšanos lielākām masām. Ielikām sludinājumu ITdarbs.lv. Nākošajā nedeļā es jau tiekos ar tiem, kuri, manuprāt, varētu būt atbilstošākie.
Gandrīz visiem kas pieteicās es arī jautajau pēc viņa bloga adreses, ja tādu raksta, vai pēc saitēm uz kādām publikācijām, ja tādas iepriekš bijušas. Tas nenozīmē ka mēs meklējam blogeri tādā izpratnē, kā, piemērām, viņš jau raksta savu blogu. Iespējams, cilvēkam nav savs blogs, un tas nav nekas slikts. Tas nav galvenais noteikums, lai pretendētu uz šo vakanci. Taču ja tev ir savs blogs, tad tas var kalpot par labu tavu radošo CV. Un es tieši uzsveru vārdu “radošo”, tā kā tu savā blogā izpaud savu radošo garu, ko, parasti, nedara potenciālie darbinieki savos CV, kur tiek minēta sausa informācija, tikai fakti. Un tieši tas ir tas, kas mūs neinterisē.
Bet ja tev nav sava bloga, tad tas nekas. Jo, kā jau rakstīju šī raksta virsrakstā, tad blogs tik pat labi var kalpot kā tavs CV, ja vien tu raksti blogu. Ja tu neraksti blogu, tad tas nozīmē, ka neesi izveidojis savu CV internetā. Un tas nav nekas slikts. Kā kadrs, iespējams, tu esi tik un tā labs. Un tai pat laikā – ja tu sevi asociē ar to, ko raksti savā blogā, tad tas var tev kalpot gan kā labs, gan arī kā slikts CV. Ar to es gribēju teikt, ka tas tev var arī nenākt par labu.
Bloga dēļ tevi var atlaist no darba, kā tas bija vasarā ar to Microsoft darbinieku, kurš savā blogā uzrakstīja ne pārāk labus vārdus (vai arī otrādāk – pārāk patiesus) par iepriekšējā vakarā notikušo ballīti un to, ko viņi tur darīja un kā izklaidējās. Bloga deļ tevi var arī pieņemt darbā, kā tas bija (vismaz cik man zināms) ar Joxa, kura tagad strādā Draugiem.lv, vada tur krievu community attīstību. Manuprāt arī Maksim Berjoza nesūtīja savu CV savai pašreizējajai darba vietai, bet saiti uz savu blogu. Abos šajos gadījumos nostrādāja tas, ka viņi blogo, un tieši veids un saturs kā viņi to dara. Arī pasaulē tālu nav jāmeklē lidizīgi piemēri.
Pilnībā piekrītu Onkuļa viedoklim attiecībā par Cibu. Pat vairāk – šī raksta kontekstā runājot – vai, jūsuprāt, cibotājs var kādam rādīt savu blogu/cibu? Vai viņš to var sūtīt sava CV vietā? Vai, to izlasot, potenciālajam darba devējam radīsies interese par viņu? Lielākoties nē. Bet tas ir mans subjektīvais videoklis, kā arī atvainojos ka nelinkoju uz konkrētiem stulbuma piemēriem, jo nezinu adreses. Bez tam, janu kāds openēs pie tā, ka cibā, redziet, viss ir anonīmi, līdz ar to samērā patiesi, un tu vari nodirst pat savu darba devēju, ja viņs rīkojies netaisni, nebīstoties ka tiksi atlaists… Atvainojiet, bet ta, manuprāt, ir gļēvi. Bez tam, anonimitāte internetā vairs nav moderni. Tie ir deviņdesmitie.
Un, atgriežoties pie virsraksta, varu tikai piebilst, ka tā pat kā mēs mēdzam kaunēties par kādu jaunības dienu fotogrāfiju, kur mēs esam redzami kādā stulbā situācijā, ar nestilīgām džinsenēm kājās… Tāpat arī ir ar blogiem, kuros ir izlasāmi vairākus gadus veci ieraksti? Vai tas ir slikti, un par kādu no tiem jākaunas? Diez vai. Apskaties savā CV – kādi bija pirmie darbi, ar kādiem sākās tava karjera? Vai tev ir kauns par to? Lūk, šādus ierakstus šajā pašā blogā es veicu tieši pirms 2 gadiem.
P.S. Ja vēlies kandidēt uz šo sludinājumu, tad šī ir pēdējā iespēja. Pieteikumus gaidām vēl tikai līdz janvāra beigām.
Patika? Iesaki draugiem twitter!
Piekrītu Tev, ka savs blogs ir jāveido kā sava virtuālā seja nevis kā miskaste.. Vismaz es pēdējā laikā esmu sapratis bloga nozīmi un kā tas man var palīdzēt [gan kā ideju realizācijas vieta, gan kā potenciāls uzskatāms piemērs tam, ko es daru un kas mani interesē].
Vai starp tiem vairākiem blogeriem, kas strādās Tavā pakļautībā, būs kādi pašlaik mūsu aprindās dzirdēti vārdi? Vai arī būsi izracis no zemes dzīlēm šos tīrradņus? :)
Tad jau redzees. Tur veel ir celjsh ejams… Tachu man praataa veel staav kaada cita (tev zinaama) blogera [padoms, ka vajadziigie cilveeki jaameklee nevis starp blogotaajiem un tiem kas ir tiiklaa ik dienas, bet tieshi otraadaak, driizaak rakstoshajiem zhurnaalistiem vai tiem liidziigajiem kas straadaa offline medijos…
Zin es tagad domaju, ka nevajag radit blogu, var but tas tikaj manejo ;) kapec?
cilveks, kuram es sutu http://www.journal.lv – o super man patik si lapa, blin kruto, blin a ko mes piedavasim sim krutam dzekam, vinsh tachu ir brivs putninsh, a ja vinsh par mums durakiem uzrakstis, mums vajag izpilditajs, ne labak panemsim parasto lohu!
protams parspilets, bet dazreiz ir vel krutak domas un nav parspileti.
panemsim laaczu vai vinju panems pienemsim lattelecom? ne, jo shefs baidisies!
ta ka var iedomaties, ka blogs, ja vinsh ir tiesham populars var traucet normali un atbilstoshi sameklet darbu…
bet var ari loti palidzet, ka tas bija mana gadijuma un Joxas(jo tas dot vel sodien rezultatus ;) ) tas ir pilnigi jaunas un nezinamas opportunity, kuri var vai uz 100% down, vai 100% down.
Gribi tadu atrakcionu – welcome to pro blogging!
vai 100% up ;)
Artūr, vai tad visa jēga ir darba meklēšana un karjera? Un skriešana pakaļ modei?
Ciba tās iemītniekiem pārsvarā ir izklaide, atpūta, miskaste, privātā dienasgrāmata (to taču nerāda potenciālajam darba devējam, ne?) un community. Un, jā, tā lielākoties cilvēkiem no “ārpasaules” liekas anonīma (draugu, paziņi kopiena), and that’s fine with me. Ciba ir samērā privātas dzīves daļa. Vai draugu lokā var ik pa laikam atļauties nolamāt priekšniecību? Sure. Un Ciba ir tas draugu loks, kur tev vienmēr nav stulbi jāsmaida un jābūt līdz apnicīgumam politkorektam.
Un kāpēc anonīmi? Tāpēc, ka mans vārds, uzvārds un darbības ir vērtīgākais, kas man pieder. Un piedāvāt to katram garāmgājējam sev kaklā uzkarot lielu plakātu? Nē, paldies. Kā arī popularitāte – nu kamdēļ gan? Turklāt, blogs ir darbs, smags darbs. Ja runājam par kvalitatīvu blogu, kādi Latvijā ir mazums. Un kamdēļ gan lieku chore, ja var iztikt tāpat? ;)
Tas arī iemesls, kāpēc (vairs) neblogoju (ārpus Cibas). Tāpēc, ka savu dzīvi plānoju pats. Jā, es apzinos iespējas, ko sniedz
savs blogs vai interneta lapa. Bet man pēc kāda laika apnika tas publiskais CV un par darbiem runājot – pienāk brīdis, kad tas blogs vai interneta lapa vairs nav vajadzīgi, darbs un darba piedāvājumi rodas arī citos veidos ;) Un tad vari mierīgi dzīvot sev, nevis tam, lai kādam sevi pierādītu.
(Es nesaku neko sliktu par blogiem un noteikti cienu tos, kas tiešām ilglaicīgi spēj veidot un lasītājiem piedāvāt kvalitatīvu blogu.)
Klau, Artūr, šķiet, ka gan tu, gan Onkulis, nedaudz jaucat pirkstu ar, erm, citu ķermeņa daļu. Blogeriem un SC lietotājiem nav un faktiski nevar būt nekā kopīga – vienojošais ir tikai tehnoloģija, kas tie izmantota. Ideoloģija ir pavisam cita – blogerim viņa blogs ir viņa vizītkarte, viņa darbs/hobijs, viņa viedokļu paustuve (kā tev šāds, jaunvārds, eh?); blogeris=viņa blogs, viņa blogs ir patstāvīga vērtība. SC ir community, vērtība, kas lielāka par saskaitāmo summu. Mērķis, piedaloties šādā komūnā, ir pavisam cits, līdz ar to diskusija par to, kuri un pareizie un kuri nē, ir pilnīgi absurda un bezjēdzīga.
Tad jau tikpt labi varētu sākt pārmest MySpace lietotājiem, ka viņi nav ne tuvu tik kruti kā Godīns vai Makleods. Protams, ka nav, tāpēc, ka viņi nemaz nevēlās tādi būt. Viņu mērķis, veidojot MySpace profilu, ir pavisam cits. Atver jebkuru LiveJournal vai Blogger blogu randomā, un viņš visdrīzāk būs pilnīgs sūds. Vai spamblogs (vismaz Blogger gadījumā). Par sunīšiem un kaķīšiem un iedzeršanu ar draugiem.
Let’s face – problogeri, par kādiem tik ļoti cenšās kļūt Latvijas jaunie, centīgie blogeri (kaut gan nosaukums, manuprāt, nav pareizs – problogeris būtībā ir cilvēks, kas ar blogošanu var nopelnīt sev iztiku – un vai Latvijas apstākļos tas ir reāli?) ir, atkarībā no redzes leņķa, vai nu geeki, vai best of the crop, bet jebkurā gadījumā – viņi ir blogeru masas niecīga daļiņa. Varbūt pamanāmākā, taču nebūt ne reprezentatīvā. Problogeri nav tautas balss, viņi ir izņēmums, cilvēki, kam tā ir sirdslieta un kas to visu ņem ļoti nopietni. Tautas balss runā par sunīšiem, kaķīšiem un tusiņiem ar draugiem. Un tas nenozīmē, ka tāpēc šī daļa ir sliktāka un dumāka. Viņiem pavisam vienkārši ir uzdirst uz jauno, spožo digitālo nākotni, viņi jau tajā dzīvo.
Tik funny rakstu sen nebiju lasījis
Šaubos, Artur, vai Tev, norādot uz žurnāla arhīvu, ir iemesls lepoties. Vienīgais, ko šie agrākie ieraksti apstiprina – paviršais izteikšanās stils ir hroniska parādība. Vai tas ir priekšstats, kuru par sevi vēlies radīt darba devējam?
Čalīt, tas ko tu dari ir pilnīgs ….
Nevajag jau blogu asocieet ar CV tik viennoziimigi, jo CV ir dokuments, ko tu iesniedz kkam, bet blogs ir resurss interneta vidē. Shaadi vispaarinaajumi nenaak tev par labu.
Ja tavs blogs butu tavs CV, tad piedod, veciit, bet es tevi nenemtu…
Un par digg.lv – jebkursh to paspeetu izdariit, tak shto nevajag iipashi lepoties par pligg.com os installaciju adresee, kura nav veel kluvusi par internacionaalu tirdznieciibas ziimi. diggcast vispaar nevar downloadeet un nedomaju, ka tos butu verts klausiities – tipa ahuuna gudrie dzheki runaa, ko?
1. Nebrūciet virsū Artūram – ne jau drukas kļūdas ir jāuzskaita viņa blogā. Kreatīvas idejas ir tās, kas daudziem uzņēmumiem tieši šo džeku liek izvēlēties n-tajos brainstormos. 2. Nebrūciet virsū Cibai. Es mēģinu tajā rakstīt. Neslēpjot gandrīz neko, savu vārdu nu vismazāk. Man autora idejas un teksta saturs šķiet būtiskāki lielumi par krāsiņām un fontiņiem, kādā lapa ir noformēta.
hahaha hahaha
tāds muļķis tāds muļķis
kāpēc muļķis? kurš?
kurš
palasiet manu blogu, es esmu labākais blogs, es esmu prezidents starp lopiem, ē, blokiem, am, kaučuks šodien lepns. a šeit izseko ip adreses, a šeit veido slikto datu bāzi, ak jūs visas komunistu cūkas, pitagorieši, iznīdētāji. jūs jūs, jūs noniecinātāji!
!
Tas portāls ir smuki, man tas patīk. Man tikai to vajadzētu arī Vācijā manā novadā… ;-)
man patik!!!