Šonakt pārodoties mājās pastkastītē atradu vēstuli no Toyota centa (Wess Motors). “Kārtējā ziemassvētku apsveikuma kartiņa”, nodomāju es, jo tādas no viņiem saņemu ik gadus, lai arī Toyota man jau nav vismaz piecus gadus kā nav. Toreiz, atminos, iebraucu servisā, tikai vienu reizi, un tagad šie sūta man šādas katiņas decembrī ik gadus. Un parasti es tās gan atveru, bet nelasu, bet šajā reizē, pats nesaprotu kāpēc, sāku lasīt. Tā patiešām bija kārtējā svētku apsveikuma kartiņa, kura sākās ar vārdiem:
“Iztēlojaties, dzīve ir filma, un Jūs – tās rezišors”.
Un tas man atgādināja par šodienas veiksmi un pamudināja uzrakstīt sekojošo. Proti, šodien (nu jau vakar, ceturtdien, 7.dec.) tika paziņoti pirmās kārtas finālisti filmu konkursā, tas ir, tie, kas ir uzvarējuši, un kam tiek piesķirts finansējums īsfilmas veidošanai, kura vēlāk, iespējams, varētu pārtapt 80 minūšu garā pilnmetrāžas filmā ar desmit reizes lielāku budžetu. Lieki piebilst, ka es biju piemirsis par šo oficiālo rezultātu paziņošanu klubā Hedonija, tāpēc nemaz neierados, lai arī biju starp kandidātiem. Un, kā jau tas bieži gadās ar apbalvošanas ceremonijām, uz kurām es neierodos, es esmu ticis finālā. Tas ir – esam (kopā ar Reini Varakalnu) uzvarējuši un saņēmuši finansējumu mūsu īsfilmas veidošanai.
Protams, ka esmu bezgala priecīgs par to. Kaut gan, patiesībā, kaut kur dziļi sirdī es ticēju, ka mēs uzvarēsim. Vienkārši bijām tikai piemirsuši, ka pieteicāmies tam konkursam, un aizmirsuši kad un kur būs tā rezultātu paziņošana, jo savādāk būtu noteikti ieradušies. Kad pieteicāmies nolēmām, ka ja tiksim nākošajā kārtā, tad noteikti iegādāsimies otru videokameru (viena mums jau ir, iegādājāmies par naudu, ko nopelnījām veidojot kādu reklāmu, kas vēlāk tika rādīta TV3 un LTV). Tad nu tagad sāksim meklēt otru kādu pirkt, jo mūsu filmas projektam ir vajadzīgas divas kameras.
Tā būs speļfilma, ar aktieriem, bet tā tiks filmēta reālā vidē, kā arī tiks izmantoti pie manis mājās pirms trim gadiem filmēti materiāli. Filma, daļēji, būs it kā dokumentāla, bet tai pat laikā tomēr nē, tā nebūs, bet mēģināsim panākt vismaz tādu efektu, it kā tā būtu, bez maz vai par patiesiem notikumiem.
Mūsu filmas sižets ir par kādu džeku, kurš sāk aizrauties ar video, un sapņo par savas filmas veidošanu, bet, diemžēl, tai nepietiek līdzekļu. Tad viņš uzzin par kādu konkursu, kurā uzvarētājam tiek piesķirti līdzekļi īsfilmas veidošanai, un ja viņa īsfilma tiks atzīta par labāko, tad viņš saņems lielāku finansējumu pilnmetrāžas filmas veidošanai. Tā nu džeks aizņemās kameru no saviem jaunajiem draugiem, ar kuriem iepazinās kāda Salaspils dzīvokļa mājas ballītē, sāk filmēt ballītes viesus, līdz vēlāk viņus pierunā iesaistīties kādā nelikumīgā afērā, par kuru viņš arī ir iecerējis uzņemt filmu, jo viņam nepietiek līdzekļu, lai algotu aktierus, veidotu butaforijas, utml.. Bet tas ir tikai sākums. Kas notiek tālāk – to es jums pagaidām neatklāšu.
Un paldies visiem par sveicieniem un laba vēlēumiem. Ja vēlaties sekot līdzi mūsu filmas veidošanas gaitai, uzzināt jaunumus šajā sakarā, jo es noteikti par to tuvāko mēnešu laikā informēšu, tad šīs lapas gandrīz pašā augšā un pa labi vari pierakstīties jaunumu saņemšanai uz e-pastu, un tu nepalaidīsi garām neko, ko es būšu ierakstījis šajā blogā.
Patika? Iesaki draugiem twitter!
šito filmu es zinu gan :)